Conjugation of dedignor
[deːˈdɪŋ.nɔr]to reject as unworthy, disdain, scorn Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēdignor |
| tū | dēdignāris |
| is / ea / id | dēdignātur |
| nōs | dēdignāmur |
| vōs | dēdignāminī |
| eī / eae / ea | dēdignantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēdignābar |
| tū | dēdignābāris |
| is / ea / id | dēdignābātur |
| nōs | dēdignābāmur |
| vōs | dēdignābāminī |
| eī / eae / ea | dēdignābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēdignābor |
| tū | dēdignāberis |
| is / ea / id | dēdignābitur |
| nōs | dēdignābimur |
| vōs | dēdignābiminī |
| eī / eae / ea | dēdignābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēdigner |
| tū | dēdignēris |
| is / ea / id | dēdignētur |
| nōs | dēdignēmur |
| vōs | dēdignēminī |
| eī / eae / ea | dēdignentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēdignārer |
| tū | dēdignārēris |
| is / ea / id | dēdignārētur |
| nōs | dēdignārēmur |
| vōs | dēdignārēminī |
| eī / eae / ea | dēdignārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēdignāre |
| vōs | dēdignāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēdignātor |
| is / ea / id | dēdignātor |
| eī / eae / ea | dēdignantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēdignārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēdignātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēdignātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēdignāns |
Participium futūrum
| — | dēdignātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēdignandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēdignandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēdignandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēdignandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēdignātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēdignātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | dēdignandus |