Conjugation of declamo
[deːˈkɫaː.moː]to practise speaking, declaim, make speeches Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēclāmō |
| tū | dēclāmās |
| is / ea / id | dēclāmat |
| nōs | dēclāmāmus |
| vōs | dēclāmātis |
| eī / eae / ea | dēclāmant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēclāmābam |
| tū | dēclāmābās |
| is / ea / id | dēclāmābat |
| nōs | dēclāmābāmus |
| vōs | dēclāmābātis |
| eī / eae / ea | dēclāmābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēclāmābō |
| tū | dēclāmābis |
| is / ea / id | dēclāmābit |
| nōs | dēclāmābimus |
| vōs | dēclāmābitis |
| eī / eae / ea | dēclāmābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēclāmāvī |
| tū | dēclāmāvistī |
| is / ea / id | dēclāmāvit |
| nōs | dēclāmāvimus |
| vōs | dēclāmāvistis |
| eī / eae / ea | dēclāmāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēclāmāveram |
| tū | dēclāmāverās |
| is / ea / id | dēclāmāverat |
| nōs | dēclāmāverāmus |
| vōs | dēclāmāverātis |
| eī / eae / ea | dēclāmāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēclāmāverō |
| tū | dēclāmāveris |
| is / ea / id | dēclāmāverit |
| nōs | dēclāmāverimus |
| vōs | dēclāmāveritis |
| eī / eae / ea | dēclāmāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēclāmem |
| tū | dēclāmēs |
| is / ea / id | dēclāmet |
| nōs | dēclāmēmus |
| vōs | dēclāmētis |
| eī / eae / ea | dēclāment |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēclāmārem |
| tū | dēclāmārēs |
| is / ea / id | dēclāmāret |
| nōs | dēclāmārēmus |
| vōs | dēclāmārētis |
| eī / eae / ea | dēclāmārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēclāmāverim |
| tū | dēclāmāverīs |
| is / ea / id | dēclāmāverit |
| nōs | dēclāmāverīmus |
| vōs | dēclāmāverītis |
| eī / eae / ea | dēclāmāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēclāmāvissem |
| tū | dēclāmāvissēs |
| is / ea / id | dēclāmāvisset |
| nōs | dēclāmāvissēmus |
| vōs | dēclāmāvissētis |
| eī / eae / ea | dēclāmāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēclāmā |
| vōs | dēclāmāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēclāmātō |
| is / ea / id | dēclāmātō |
| vōs | dēclāmātōte |
| eī / eae / ea | dēclāmantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēclāmāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēclāmāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēclāmātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēclāmāns |
Participium futūrum
| — | dēclāmātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēclāmandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēclāmandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēclāmandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēclāmandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēclāmātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēclāmātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēclāmor |
| tū | dēclāmāris |
| is / ea / id | dēclāmātur |
| nōs | dēclāmāmur |
| vōs | dēclāmāminī |
| eī / eae / ea | dēclāmantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēclāmābar |
| tū | dēclāmābāris |
| is / ea / id | dēclāmābātur |
| nōs | dēclāmābāmur |
| vōs | dēclāmābāminī |
| eī / eae / ea | dēclāmābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēclāmābor |
| tū | dēclāmāberis |
| is / ea / id | dēclāmābitur |
| nōs | dēclāmābimur |
| vōs | dēclāmābiminī |
| eī / eae / ea | dēclāmābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēclāmer |
| tū | dēclāmēris |
| is / ea / id | dēclāmētur |
| nōs | dēclāmēmur |
| vōs | dēclāmēminī |
| eī / eae / ea | dēclāmentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēclāmārer |
| tū | dēclāmārēris |
| is / ea / id | dēclāmārētur |
| nōs | dēclāmārēmur |
| vōs | dēclāmārēminī |
| eī / eae / ea | dēclāmārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēclāmāre |
| vōs | dēclāmāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēclāmātor |
| is / ea / id | dēclāmātor |
| eī / eae / ea | dēclāmantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēclāmārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēclāmātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēclāmātum īrī |
Participium perfectum
| — | dēclāmātus |
Participium futūrum
| — | dēclāmandus |