Conjugation of debilito
[deːˈbɪ.lɪ.toː]to debilitate, unnerve, disable or weaken Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēbilitō |
| tū | dēbilitās |
| is / ea / id | dēbilitat |
| nōs | dēbilitāmus |
| vōs | dēbilitātis |
| eī / eae / ea | dēbilitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēbilitābam |
| tū | dēbilitābās |
| is / ea / id | dēbilitābat |
| nōs | dēbilitābāmus |
| vōs | dēbilitābātis |
| eī / eae / ea | dēbilitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēbilitābō |
| tū | dēbilitābis |
| is / ea / id | dēbilitābit |
| nōs | dēbilitābimus |
| vōs | dēbilitābitis |
| eī / eae / ea | dēbilitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēbilitāvī |
| tū | dēbilitāvistī |
| is / ea / id | dēbilitāvit |
| nōs | dēbilitāvimus |
| vōs | dēbilitāvistis |
| eī / eae / ea | dēbilitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēbilitāveram |
| tū | dēbilitāverās |
| is / ea / id | dēbilitāverat |
| nōs | dēbilitāverāmus |
| vōs | dēbilitāverātis |
| eī / eae / ea | dēbilitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēbilitāverō |
| tū | dēbilitāveris |
| is / ea / id | dēbilitāverit |
| nōs | dēbilitāverimus |
| vōs | dēbilitāveritis |
| eī / eae / ea | dēbilitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēbilitem |
| tū | dēbilitēs |
| is / ea / id | dēbilitet |
| nōs | dēbilitēmus |
| vōs | dēbilitētis |
| eī / eae / ea | dēbilitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēbilitārem |
| tū | dēbilitārēs |
| is / ea / id | dēbilitāret |
| nōs | dēbilitārēmus |
| vōs | dēbilitārētis |
| eī / eae / ea | dēbilitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēbilitāverim |
| tū | dēbilitāverīs |
| is / ea / id | dēbilitāverit |
| nōs | dēbilitāverīmus |
| vōs | dēbilitāverītis |
| eī / eae / ea | dēbilitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēbilitāvissem |
| tū | dēbilitāvissēs |
| is / ea / id | dēbilitāvisset |
| nōs | dēbilitāvissēmus |
| vōs | dēbilitāvissētis |
| eī / eae / ea | dēbilitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēbilitā |
| vōs | dēbilitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēbilitātō |
| is / ea / id | dēbilitātō |
| vōs | dēbilitātōte |
| eī / eae / ea | dēbilitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēbilitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēbilitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēbilitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēbilitāns |
Participium futūrum
| — | dēbilitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēbilitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēbilitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēbilitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēbilitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēbilitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēbilitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēbilitor |
| tū | dēbilitāris |
| is / ea / id | dēbilitātur |
| nōs | dēbilitāmur |
| vōs | dēbilitāminī |
| eī / eae / ea | dēbilitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēbilitābar |
| tū | dēbilitābāris |
| is / ea / id | dēbilitābātur |
| nōs | dēbilitābāmur |
| vōs | dēbilitābāminī |
| eī / eae / ea | dēbilitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēbilitābor |
| tū | dēbilitāberis |
| is / ea / id | dēbilitābitur |
| nōs | dēbilitābimur |
| vōs | dēbilitābiminī |
| eī / eae / ea | dēbilitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēbiliter |
| tū | dēbilitēris |
| is / ea / id | dēbilitētur |
| nōs | dēbilitēmur |
| vōs | dēbilitēminī |
| eī / eae / ea | dēbilitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēbilitārer |
| tū | dēbilitārēris |
| is / ea / id | dēbilitārētur |
| nōs | dēbilitārēmur |
| vōs | dēbilitārēminī |
| eī / eae / ea | dēbilitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēbilitāre |
| vōs | dēbilitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēbilitātor |
| is / ea / id | dēbilitātor |
| eī / eae / ea | dēbilitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēbilitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēbilitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēbilitātum īrī |
Participium perfectum
| — | dēbilitātus |
Participium futūrum
| — | dēbilitandus |