Conjugation of diduco
[diːˈduː.koː]to lead or draw apart; part, split, separate, sever, sunder, divide, loosen, open out Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dīdūcō |
| tū | dīdūcis |
| is / ea / id | dīdūcit |
| nōs | dīdūcimus |
| vōs | dīdūcitis |
| eī / eae / ea | dīdūcunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dīdūcēbam |
| tū | dīdūcēbās |
| is / ea / id | dīdūcēbat |
| nōs | dīdūcēbāmus |
| vōs | dīdūcēbātis |
| eī / eae / ea | dīdūcēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dīdūcam |
| tū | dīdūcēs |
| is / ea / id | dīdūcet |
| nōs | dīdūcēmus |
| vōs | dīdūcētis |
| eī / eae / ea | dīdūcent |
Indicātīvus perfectum
| ego | dīdūxī |
| tū | dīdūxistī |
| is / ea / id | dīdūxit |
| nōs | dīdūximus |
| vōs | dīdūxistis |
| eī / eae / ea | dīdūxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dīdūxeram |
| tū | dīdūxerās |
| is / ea / id | dīdūxerat |
| nōs | dīdūxerāmus |
| vōs | dīdūxerātis |
| eī / eae / ea | dīdūxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dīdūxerō |
| tū | dīdūxeris |
| is / ea / id | dīdūxerit |
| nōs | dīdūxerimus |
| vōs | dīdūxeritis |
| eī / eae / ea | dīdūxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dīdūcam |
| tū | dīdūcās |
| is / ea / id | dīdūcat |
| nōs | dīdūcāmus |
| vōs | dīdūcātis |
| eī / eae / ea | dīdūcant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dīdūcerem |
| tū | dīdūcerēs |
| is / ea / id | dīdūceret |
| nōs | dīdūcerēmus |
| vōs | dīdūcerētis |
| eī / eae / ea | dīdūcerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dīdūxerim |
| tū | dīdūxerīs |
| is / ea / id | dīdūxerit |
| nōs | dīdūxerīmus |
| vōs | dīdūxerītis |
| eī / eae / ea | dīdūxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dīdūxissem |
| tū | dīdūxissēs |
| is / ea / id | dīdūxisset |
| nōs | dīdūxissēmus |
| vōs | dīdūxissētis |
| eī / eae / ea | dīdūxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dīdūc |
| vōs | dīdūcite |
Imperātīvus futūrum
| tū | dīdūcitō |
| is / ea / id | dīdūcitō |
| vōs | dīdūcitōte |
| eī / eae / ea | dīdūcuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dīdūcere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dīdūxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dīductūrum esse |
Participium praesēns
| — | dīdūcēns |
Participium futūrum
| — | dīductūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dīdūcendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dīdūcendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dīdūcendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dīdūcendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dīductum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dīductū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dīdūcor |
| tū | dīdūceris |
| is / ea / id | dīdūcitur |
| nōs | dīdūcimur |
| vōs | dīdūciminī |
| eī / eae / ea | dīdūcuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dīdūcēbar |
| tū | dīdūcēbāris |
| is / ea / id | dīdūcēbātur |
| nōs | dīdūcēbāmur |
| vōs | dīdūcēbāminī |
| eī / eae / ea | dīdūcēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dīdūcar |
| tū | dīdūcēris |
| is / ea / id | dīdūcētur |
| nōs | dīdūcēmur |
| vōs | dīdūcēminī |
| eī / eae / ea | dīdūcentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dīdūcar |
| tū | dīdūcāris |
| is / ea / id | dīdūcātur |
| nōs | dīdūcāmur |
| vōs | dīdūcāminī |
| eī / eae / ea | dīdūcantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dīdūcerer |
| tū | dīdūcerēris |
| is / ea / id | dīdūcerētur |
| nōs | dīdūcerēmur |
| vōs | dīdūcerēminī |
| eī / eae / ea | dīdūcerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dīdūcere |
| vōs | dīdūciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dīdūcitor |
| is / ea / id | dīdūcitor |
| eī / eae / ea | dīdūcuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dīdūcī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dīductum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dīductum īrī |
Participium perfectum
| — | dīductus |
Participium futūrum
| — | dīdūcendus |