Conjugation of devinco
[deːˈwɪŋ.koː]to defeat decisively, subdue, conquer Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēvincō |
| tū | dēvincis |
| is / ea / id | dēvincit |
| nōs | dēvincimus |
| vōs | dēvincitis |
| eī / eae / ea | dēvincunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēvincēbam |
| tū | dēvincēbās |
| is / ea / id | dēvincēbat |
| nōs | dēvincēbāmus |
| vōs | dēvincēbātis |
| eī / eae / ea | dēvincēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēvincam |
| tū | dēvincēs |
| is / ea / id | dēvincet |
| nōs | dēvincēmus |
| vōs | dēvincētis |
| eī / eae / ea | dēvincent |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēvīcī |
| tū | dēvīcistī |
| is / ea / id | dēvīcit |
| nōs | dēvīcimus |
| vōs | dēvīcistis |
| eī / eae / ea | dēvīcērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēvīceram |
| tū | dēvīcerās |
| is / ea / id | dēvīcerat |
| nōs | dēvīcerāmus |
| vōs | dēvīcerātis |
| eī / eae / ea | dēvīcerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēvīcerō |
| tū | dēvīceris |
| is / ea / id | dēvīcerit |
| nōs | dēvīcerimus |
| vōs | dēvīceritis |
| eī / eae / ea | dēvīcerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēvincam |
| tū | dēvincās |
| is / ea / id | dēvincat |
| nōs | dēvincāmus |
| vōs | dēvincātis |
| eī / eae / ea | dēvincant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēvincerem |
| tū | dēvincerēs |
| is / ea / id | dēvinceret |
| nōs | dēvincerēmus |
| vōs | dēvincerētis |
| eī / eae / ea | dēvincerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēvīcerim |
| tū | dēvīcerīs |
| is / ea / id | dēvīcerit |
| nōs | dēvīcerīmus |
| vōs | dēvīcerītis |
| eī / eae / ea | dēvīcerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēvīcissem |
| tū | dēvīcissēs |
| is / ea / id | dēvīcisset |
| nōs | dēvīcissēmus |
| vōs | dēvīcissētis |
| eī / eae / ea | dēvīcissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēvince |
| vōs | dēvincite |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēvincitō |
| is / ea / id | dēvincitō |
| vōs | dēvincitōte |
| eī / eae / ea | dēvincuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēvincere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēvīcisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēvictūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēvincēns |
Participium futūrum
| — | dēvictūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēvincendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēvincendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēvincendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēvincendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēvictum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēvictū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēvincor |
| tū | dēvinceris |
| is / ea / id | dēvincitur |
| nōs | dēvincimur |
| vōs | dēvinciminī |
| eī / eae / ea | dēvincuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēvincēbar |
| tū | dēvincēbāris |
| is / ea / id | dēvincēbātur |
| nōs | dēvincēbāmur |
| vōs | dēvincēbāminī |
| eī / eae / ea | dēvincēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēvincar |
| tū | dēvincēris |
| is / ea / id | dēvincētur |
| nōs | dēvincēmur |
| vōs | dēvincēminī |
| eī / eae / ea | dēvincentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēvincar |
| tū | dēvincāris |
| is / ea / id | dēvincātur |
| nōs | dēvincāmur |
| vōs | dēvincāminī |
| eī / eae / ea | dēvincantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēvincerer |
| tū | dēvincerēris |
| is / ea / id | dēvincerētur |
| nōs | dēvincerēmur |
| vōs | dēvincerēminī |
| eī / eae / ea | dēvincerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēvincere |
| vōs | dēvinciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēvincitor |
| is / ea / id | dēvincitor |
| eī / eae / ea | dēvincuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēvincī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēvictum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēvictum īrī |
Participium perfectum
| — | dēvictus |
Participium futūrum
| — | dēvincendus |