Conjugation of destituo
[deːsˈtɪ.tu.oː]to leave alone, forsake, abandon or desert Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēstituō |
| tū | dēstituis |
| is / ea / id | dēstituit |
| nōs | dēstituimus |
| vōs | dēstituitis |
| eī / eae / ea | dēstituunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēstituēbam |
| tū | dēstituēbās |
| is / ea / id | dēstituēbat |
| nōs | dēstituēbāmus |
| vōs | dēstituēbātis |
| eī / eae / ea | dēstituēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēstituam |
| tū | dēstituēs |
| is / ea / id | dēstituet |
| nōs | dēstituēmus |
| vōs | dēstituētis |
| eī / eae / ea | dēstituent |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēstituī |
| tū | dēstituistī |
| is / ea / id | dēstituit |
| nōs | dēstituimus |
| vōs | dēstituistis |
| eī / eae / ea | dēstituērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēstitueram |
| tū | dēstituerās |
| is / ea / id | dēstituerat |
| nōs | dēstituerāmus |
| vōs | dēstituerātis |
| eī / eae / ea | dēstituerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēstituerō |
| tū | dēstitueris |
| is / ea / id | dēstituerit |
| nōs | dēstituerimus |
| vōs | dēstitueritis |
| eī / eae / ea | dēstituerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēstituam |
| tū | dēstituās |
| is / ea / id | dēstituat |
| nōs | dēstituāmus |
| vōs | dēstituātis |
| eī / eae / ea | dēstituant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēstituerem |
| tū | dēstituerēs |
| is / ea / id | dēstitueret |
| nōs | dēstituerēmus |
| vōs | dēstituerētis |
| eī / eae / ea | dēstituerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēstituerim |
| tū | dēstituerīs |
| is / ea / id | dēstituerit |
| nōs | dēstituerīmus |
| vōs | dēstituerītis |
| eī / eae / ea | dēstituerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēstituissem |
| tū | dēstituissēs |
| is / ea / id | dēstituisset |
| nōs | dēstituissēmus |
| vōs | dēstituissētis |
| eī / eae / ea | dēstituissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēstitue |
| vōs | dēstituite |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēstituitō |
| is / ea / id | dēstituitō |
| vōs | dēstituitōte |
| eī / eae / ea | dēstituuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēstituere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēstituisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēstitūtūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēstituēns |
Participium futūrum
| — | dēstitūtūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēstituendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēstituendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēstituendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēstituendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēstitūtum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēstitūtū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēstituor |
| tū | dēstitueris |
| is / ea / id | dēstituitur |
| nōs | dēstituimur |
| vōs | dēstituiminī |
| eī / eae / ea | dēstituuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēstituēbar |
| tū | dēstituēbāris |
| is / ea / id | dēstituēbātur |
| nōs | dēstituēbāmur |
| vōs | dēstituēbāminī |
| eī / eae / ea | dēstituēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēstituar |
| tū | dēstituēris |
| is / ea / id | dēstituētur |
| nōs | dēstituēmur |
| vōs | dēstituēminī |
| eī / eae / ea | dēstituentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēstituar |
| tū | dēstituāris |
| is / ea / id | dēstituātur |
| nōs | dēstituāmur |
| vōs | dēstituāminī |
| eī / eae / ea | dēstituantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēstituerer |
| tū | dēstituerēris |
| is / ea / id | dēstituerētur |
| nōs | dēstituerēmur |
| vōs | dēstituerēminī |
| eī / eae / ea | dēstituerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēstituere |
| vōs | dēstituiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēstituitor |
| is / ea / id | dēstituitor |
| eī / eae / ea | dēstituuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēstituī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēstitūtum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēstitūtum īrī |
Participium perfectum
| — | dēstitūtus |
Participium futūrum
| — | dēstituendus |