Conjugation of desisto
[deːˈsɪs.toː]to cease, desist from (usually coupled with ablative) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēsistō |
| tū | dēsistis |
| is / ea / id | dēsistit |
| nōs | dēsistimus |
| vōs | dēsistitis |
| eī / eae / ea | dēsistunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēsistēbam |
| tū | dēsistēbās |
| is / ea / id | dēsistēbat |
| nōs | dēsistēbāmus |
| vōs | dēsistēbātis |
| eī / eae / ea | dēsistēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēsistam |
| tū | dēsistēs |
| is / ea / id | dēsistet |
| nōs | dēsistēmus |
| vōs | dēsistētis |
| eī / eae / ea | dēsistent |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēstitī |
| tū | dēstitistī |
| is / ea / id | dēstitit |
| nōs | dēstitimus |
| vōs | dēstitistis |
| eī / eae / ea | dēstitērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēstiteram |
| tū | dēstiterās |
| is / ea / id | dēstiterat |
| nōs | dēstiterāmus |
| vōs | dēstiterātis |
| eī / eae / ea | dēstiterant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēstiterō |
| tū | dēstiteris |
| is / ea / id | dēstiterit |
| nōs | dēstiterimus |
| vōs | dēstiteritis |
| eī / eae / ea | dēstiterint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēsistam |
| tū | dēsistās |
| is / ea / id | dēsistat |
| nōs | dēsistāmus |
| vōs | dēsistātis |
| eī / eae / ea | dēsistant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēsisterem |
| tū | dēsisterēs |
| is / ea / id | dēsisteret |
| nōs | dēsisterēmus |
| vōs | dēsisterētis |
| eī / eae / ea | dēsisterent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēstiterim |
| tū | dēstiterīs |
| is / ea / id | dēstiterit |
| nōs | dēstiterīmus |
| vōs | dēstiterītis |
| eī / eae / ea | dēstiterint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēstitissem |
| tū | dēstitissēs |
| is / ea / id | dēstitisset |
| nōs | dēstitissēmus |
| vōs | dēstitissētis |
| eī / eae / ea | dēstitissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēsiste |
| vōs | dēsistite |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēsistitō |
| is / ea / id | dēsistitō |
| vōs | dēsistitōte |
| eī / eae / ea | dēsistuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēsistere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēstitisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēstitūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēsistēns |
Participium futūrum
| — | dēstitūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēsistendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēsistendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēsistendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēsistendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēstitum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēstitū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | dēsistitur |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | dēsistēbātur |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | dēsistētur |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | dēsistātur |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | dēsisterētur |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | dēsistitor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēsistī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēstitum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēstitum īrī |
Participium perfectum
| — | dēstitum |
Participium futūrum
| — | dēsistendum |
Indicātīvus perfectum
| is / ea / id | dēstitum est |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | dēstitum erat |
Indicātīvus futūrum exāctum
| is / ea / id | dēstitum erit |
Coniūnctīvus perfectum
| is / ea / id | dēstitum sit |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | dēstitum esset |