Conjugation of denego
[ˈdeː.nɛ.ɡoː]to deny, reject or refuse (a request); to say no Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēnegō |
| tū | dēnegās |
| is / ea / id | dēnegat |
| nōs | dēnegāmus |
| vōs | dēnegātis |
| eī / eae / ea | dēnegant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēnegābam |
| tū | dēnegābās |
| is / ea / id | dēnegābat |
| nōs | dēnegābāmus |
| vōs | dēnegābātis |
| eī / eae / ea | dēnegābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēnegābō |
| tū | dēnegābis |
| is / ea / id | dēnegābit |
| nōs | dēnegābimus |
| vōs | dēnegābitis |
| eī / eae / ea | dēnegābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēnegāvī |
| tū | dēnegāvistī |
| is / ea / id | dēnegāvit |
| nōs | dēnegāvimus |
| vōs | dēnegāvistis |
| eī / eae / ea | dēnegāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēnegāveram |
| tū | dēnegāverās |
| is / ea / id | dēnegāverat |
| nōs | dēnegāverāmus |
| vōs | dēnegāverātis |
| eī / eae / ea | dēnegāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēnegāverō |
| tū | dēnegāveris |
| is / ea / id | dēnegāverit |
| nōs | dēnegāverimus |
| vōs | dēnegāveritis |
| eī / eae / ea | dēnegāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēnegem |
| tū | dēnegēs |
| is / ea / id | dēneget |
| nōs | dēnegēmus |
| vōs | dēnegētis |
| eī / eae / ea | dēnegent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēnegārem |
| tū | dēnegārēs |
| is / ea / id | dēnegāret |
| nōs | dēnegārēmus |
| vōs | dēnegārētis |
| eī / eae / ea | dēnegārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēnegāverim |
| tū | dēnegāverīs |
| is / ea / id | dēnegāverit |
| nōs | dēnegāverīmus |
| vōs | dēnegāverītis |
| eī / eae / ea | dēnegāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēnegāvissem |
| tū | dēnegāvissēs |
| is / ea / id | dēnegāvisset |
| nōs | dēnegāvissēmus |
| vōs | dēnegāvissētis |
| eī / eae / ea | dēnegāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēnegā |
| vōs | dēnegāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēnegātō |
| is / ea / id | dēnegātō |
| vōs | dēnegātōte |
| eī / eae / ea | dēnegantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēnegāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēnegāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēnegātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēnegāns |
Participium futūrum
| — | dēnegātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēnegandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēnegandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēnegandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēnegandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēnegātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēnegātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēnegor |
| tū | dēnegāris |
| is / ea / id | dēnegātur |
| nōs | dēnegāmur |
| vōs | dēnegāminī |
| eī / eae / ea | dēnegantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēnegābar |
| tū | dēnegābāris |
| is / ea / id | dēnegābātur |
| nōs | dēnegābāmur |
| vōs | dēnegābāminī |
| eī / eae / ea | dēnegābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēnegābor |
| tū | dēnegāberis |
| is / ea / id | dēnegābitur |
| nōs | dēnegābimur |
| vōs | dēnegābiminī |
| eī / eae / ea | dēnegābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēneger |
| tū | dēnegēris |
| is / ea / id | dēnegētur |
| nōs | dēnegēmur |
| vōs | dēnegēminī |
| eī / eae / ea | dēnegentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēnegārer |
| tū | dēnegārēris |
| is / ea / id | dēnegārētur |
| nōs | dēnegārēmur |
| vōs | dēnegārēminī |
| eī / eae / ea | dēnegārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēnegāre |
| vōs | dēnegāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēnegātor |
| is / ea / id | dēnegātor |
| eī / eae / ea | dēnegantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēnegārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēnegātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēnegātum īrī |
Participium perfectum
| — | dēnegātus |
Participium futūrum
| — | dēnegandus |