HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← corrugo — definition

Conjugation of corrugo

Regular CEFR B1
[kɔrˈruː.ɡoː]

to corrugate Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego corrūgō
tū corrūgās
is / ea / id corrūgat
nōs corrūgāmus
vōs corrūgātis
eī / eae / ea corrūgant
Indicātīvus imperfectum
ego corrūgābam
tū corrūgābās
is / ea / id corrūgābat
nōs corrūgābāmus
vōs corrūgābātis
eī / eae / ea corrūgābant
Indicātīvus futūrum
ego corrūgābō
tū corrūgābis
is / ea / id corrūgābit
nōs corrūgābimus
vōs corrūgābitis
eī / eae / ea corrūgābunt
Indicātīvus perfectum
ego corrūgāvī
tū corrūgāvistī
is / ea / id corrūgāvit
nōs corrūgāvimus
vōs corrūgāvistis
eī / eae / ea corrūgāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego corrūgāveram
tū corrūgāverās
is / ea / id corrūgāverat
nōs corrūgāverāmus
vōs corrūgāverātis
eī / eae / ea corrūgāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego corrūgāverō
tū corrūgāveris
is / ea / id corrūgāverit
nōs corrūgāverimus
vōs corrūgāveritis
eī / eae / ea corrūgāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego corrūgem
tū corrūgēs
is / ea / id corrūget
nōs corrūgēmus
vōs corrūgētis
eī / eae / ea corrūgent
Coniūnctīvus imperfectum
ego corrūgārem
tū corrūgārēs
is / ea / id corrūgāret
nōs corrūgārēmus
vōs corrūgārētis
eī / eae / ea corrūgārent
Coniūnctīvus perfectum
ego corrūgāverim
tū corrūgāverīs
is / ea / id corrūgāverit
nōs corrūgāverīmus
vōs corrūgāverītis
eī / eae / ea corrūgāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego corrūgāvissem
tū corrūgāvissēs
is / ea / id corrūgāvisset
nōs corrūgāvissēmus
vōs corrūgāvissētis
eī / eae / ea corrūgāvissent
Imperātīvus praesēns
tū corrūgā
vōs corrūgāte
Imperātīvus futūrum
tū corrūgātō
is / ea / id corrūgātō
vōs corrūgātōte
eī / eae / ea corrūgantō
Īnfīnītīvus praesēns
— corrūgāre
Īnfīnītīvus perfectum
— corrūgāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
— corrūgātūrum esse
Participium praesēns
— corrūgāns
Participium futūrum
— corrūgātūrus
Gerundium (genitīvus)
— corrūgandī
Gerundium (datīvus)
— corrūgandō
Gerundium (accūsātīvus)
— corrūgandum
Gerundium (ablātīvus)
— corrūgandō
Supīnum (accūsātīvus)
— corrūgātum
Supīnum (ablātīvus)
— corrūgātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego corrūgor
tū corrūgāris
is / ea / id corrūgātur
nōs corrūgāmur
vōs corrūgāminī
eī / eae / ea corrūgantur
Indicātīvus imperfectum
ego corrūgābar
tū corrūgābāris
is / ea / id corrūgābātur
nōs corrūgābāmur
vōs corrūgābāminī
eī / eae / ea corrūgābantur
Indicātīvus futūrum
ego corrūgābor
tū corrūgāberis
is / ea / id corrūgābitur
nōs corrūgābimur
vōs corrūgābiminī
eī / eae / ea corrūgābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego corrūger
tū corrūgēris
is / ea / id corrūgētur
nōs corrūgēmur
vōs corrūgēminī
eī / eae / ea corrūgentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego corrūgārer
tū corrūgārēris
is / ea / id corrūgārētur
nōs corrūgārēmur
vōs corrūgārēminī
eī / eae / ea corrūgārentur
Imperātīvus praesēns
tū corrūgāre
vōs corrūgāminī
Imperātīvus futūrum
tū corrūgātor
is / ea / id corrūgātor
eī / eae / ea corrūgantor
Īnfīnītīvus praesēns
— corrūgārī
Īnfīnītīvus perfectum
— corrūgātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
— corrūgātum īrī
Participium perfectum
— corrūgātus
Participium futūrum
— corrūgandus

Practice this verb →

More conjugations

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary