HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← corrugo — definición

Conjugation of corrugo

Regular CEFR B1
/[kɔrˈruː.ɡoː]/

to corrugate Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego corrūgō
corrūgās
is / ea / id corrūgat
nōs corrūgāmus
vōs corrūgātis
eī / eae / ea corrūgant
Indicātīvus imperfectum
ego corrūgābam
corrūgābās
is / ea / id corrūgābat
nōs corrūgābāmus
vōs corrūgābātis
eī / eae / ea corrūgābant
Indicātīvus futūrum
ego corrūgābō
corrūgābis
is / ea / id corrūgābit
nōs corrūgābimus
vōs corrūgābitis
eī / eae / ea corrūgābunt
Indicātīvus perfectum
ego corrūgāvī
corrūgāvistī
is / ea / id corrūgāvit
nōs corrūgāvimus
vōs corrūgāvistis
eī / eae / ea corrūgāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego corrūgāveram
corrūgāverās
is / ea / id corrūgāverat
nōs corrūgāverāmus
vōs corrūgāverātis
eī / eae / ea corrūgāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego corrūgāverō
corrūgāveris
is / ea / id corrūgāverit
nōs corrūgāverimus
vōs corrūgāveritis
eī / eae / ea corrūgāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego corrūgem
corrūgēs
is / ea / id corrūget
nōs corrūgēmus
vōs corrūgētis
eī / eae / ea corrūgent
Coniūnctīvus imperfectum
ego corrūgārem
corrūgārēs
is / ea / id corrūgāret
nōs corrūgārēmus
vōs corrūgārētis
eī / eae / ea corrūgārent
Coniūnctīvus perfectum
ego corrūgāverim
corrūgāverīs
is / ea / id corrūgāverit
nōs corrūgāverīmus
vōs corrūgāverītis
eī / eae / ea corrūgāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego corrūgāvissem
corrūgāvissēs
is / ea / id corrūgāvisset
nōs corrūgāvissēmus
vōs corrūgāvissētis
eī / eae / ea corrūgāvissent
Imperātīvus praesēns
corrūgā
vōs corrūgāte
Imperātīvus futūrum
corrūgātō
is / ea / id corrūgātō
vōs corrūgātōte
eī / eae / ea corrūgantō
Īnfīnītīvus praesēns
corrūgāre
Īnfīnītīvus perfectum
corrūgāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
corrūgātūrum esse
Participium praesēns
corrūgāns
Participium futūrum
corrūgātūrus
Gerundium (genitīvus)
corrūgandī
Gerundium (datīvus)
corrūgandō
Gerundium (accūsātīvus)
corrūgandum
Gerundium (ablātīvus)
corrūgandō
Supīnum (accūsātīvus)
corrūgātum
Supīnum (ablātīvus)
corrūgātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego corrūgor
corrūgāris
is / ea / id corrūgātur
nōs corrūgāmur
vōs corrūgāminī
eī / eae / ea corrūgantur
Indicātīvus imperfectum
ego corrūgābar
corrūgābāris
is / ea / id corrūgābātur
nōs corrūgābāmur
vōs corrūgābāminī
eī / eae / ea corrūgābantur
Indicātīvus futūrum
ego corrūgābor
corrūgāberis
is / ea / id corrūgābitur
nōs corrūgābimur
vōs corrūgābiminī
eī / eae / ea corrūgābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego corrūger
corrūgēris
is / ea / id corrūgētur
nōs corrūgēmur
vōs corrūgēminī
eī / eae / ea corrūgentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego corrūgārer
corrūgārēris
is / ea / id corrūgārētur
nōs corrūgārēmur
vōs corrūgārēminī
eī / eae / ea corrūgārentur
Imperātīvus praesēns
corrūgāre
vōs corrūgāminī
Imperātīvus futūrum
corrūgātor
is / ea / id corrūgātor
eī / eae / ea corrūgantor
Īnfīnītīvus praesēns
corrūgārī
Īnfīnītīvus perfectum
corrūgātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
corrūgātum īrī
Participium perfectum
corrūgātus
Participium futūrum
corrūgandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary