Conjugation of cooperor
[koˈɔ.pɛ.rɔr]to work together with another; to cooperate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cooperor |
| tū | cooperāris |
| is / ea / id | cooperātur |
| nōs | cooperāmur |
| vōs | cooperāminī |
| eī / eae / ea | cooperantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cooperābar |
| tū | cooperābāris |
| is / ea / id | cooperābātur |
| nōs | cooperābāmur |
| vōs | cooperābāminī |
| eī / eae / ea | cooperābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | cooperābor |
| tū | cooperāberis |
| is / ea / id | cooperābitur |
| nōs | cooperābimur |
| vōs | cooperābiminī |
| eī / eae / ea | cooperābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cooperer |
| tū | cooperēris |
| is / ea / id | cooperētur |
| nōs | cooperēmur |
| vōs | cooperēminī |
| eī / eae / ea | cooperentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cooperārer |
| tū | cooperārēris |
| is / ea / id | cooperārētur |
| nōs | cooperārēmur |
| vōs | cooperārēminī |
| eī / eae / ea | cooperārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | cooperāre |
| vōs | cooperāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | cooperātor |
| is / ea / id | cooperātor |
| eī / eae / ea | cooperantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cooperārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cooperātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cooperātūrum esse |
Participium praesēns
| — | cooperāns |
Participium futūrum
| — | cooperātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | cooperandī |
Gerundium (datīvus)
| — | cooperandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cooperandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cooperandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | cooperātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | cooperātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | cooperandus |