Conjugation of conversor
[kɔnˈwɛr.sɔr]first-person singular present passive indicative of conversō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | conversor |
| tū | conversāris |
| is / ea / id | conversātur |
| nōs | conversāmur |
| vōs | conversāminī |
| eī / eae / ea | conversantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conversābar |
| tū | conversābāris |
| is / ea / id | conversābātur |
| nōs | conversābāmur |
| vōs | conversābāminī |
| eī / eae / ea | conversābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | conversābor |
| tū | conversāberis |
| is / ea / id | conversābitur |
| nōs | conversābimur |
| vōs | conversābiminī |
| eī / eae / ea | conversābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | converser |
| tū | conversēris |
| is / ea / id | conversētur |
| nōs | conversēmur |
| vōs | conversēminī |
| eī / eae / ea | conversentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conversārer |
| tū | conversārēris |
| is / ea / id | conversārētur |
| nōs | conversārēmur |
| vōs | conversārēminī |
| eī / eae / ea | conversārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | conversāre |
| vōs | conversāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | conversātor |
| is / ea / id | conversātor |
| eī / eae / ea | conversantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conversārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | conversātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | conversātūrum esse |
Participium praesēns
| — | conversāns |
Participium futūrum
| — | conversātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | conversandī |
Gerundium (datīvus)
| — | conversandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | conversandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | conversandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | conversātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | conversātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | conversandus |