Conjugation of consuadeo
[kõːˈsʷaː.de.oː]to advise, recommend or urge strongly Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cōnsuādeō |
| tū | cōnsuādēs |
| is / ea / id | cōnsuādet |
| nōs | cōnsuādēmus |
| vōs | cōnsuādētis |
| eī / eae / ea | cōnsuādent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cōnsuādēbam |
| tū | cōnsuādēbās |
| is / ea / id | cōnsuādēbat |
| nōs | cōnsuādēbāmus |
| vōs | cōnsuādēbātis |
| eī / eae / ea | cōnsuādēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | cōnsuādēbō |
| tū | cōnsuādēbis |
| is / ea / id | cōnsuādēbit |
| nōs | cōnsuādēbimus |
| vōs | cōnsuādēbitis |
| eī / eae / ea | cōnsuādēbunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cōnsuādeam |
| tū | cōnsuādeās |
| is / ea / id | cōnsuādeat |
| nōs | cōnsuādeāmus |
| vōs | cōnsuādeātis |
| eī / eae / ea | cōnsuādeant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cōnsuādērem |
| tū | cōnsuādērēs |
| is / ea / id | cōnsuādēret |
| nōs | cōnsuādērēmus |
| vōs | cōnsuādērētis |
| eī / eae / ea | cōnsuādērent |
Imperātīvus praesēns
| tū | cōnsuādē |
| vōs | cōnsuādēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | cōnsuādētō |
| is / ea / id | cōnsuādētō |
| vōs | cōnsuādētōte |
| eī / eae / ea | cōnsuādentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cōnsuādēre |
Participium praesēns
| — | cōnsuādēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | cōnsuādendī |
Gerundium (datīvus)
| — | cōnsuādendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cōnsuādendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cōnsuādendō |