Conjugation of conspicor
/[ˈkõː.spɪ.kɔr]/to observe, notice, catch sight of, spot Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cōnspicor |
| tū | cōnspicāris |
| is / ea / id | cōnspicātur |
| nōs | cōnspicāmur |
| vōs | cōnspicāminī |
| eī / eae / ea | cōnspicantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cōnspicābar |
| tū | cōnspicābāris |
| is / ea / id | cōnspicābātur |
| nōs | cōnspicābāmur |
| vōs | cōnspicābāminī |
| eī / eae / ea | cōnspicābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | cōnspicābor |
| tū | cōnspicāberis |
| is / ea / id | cōnspicābitur |
| nōs | cōnspicābimur |
| vōs | cōnspicābiminī |
| eī / eae / ea | cōnspicābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cōnspicer |
| tū | cōnspicēris |
| is / ea / id | cōnspicētur |
| nōs | cōnspicēmur |
| vōs | cōnspicēminī |
| eī / eae / ea | cōnspicentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cōnspicārer |
| tū | cōnspicārēris |
| is / ea / id | cōnspicārētur |
| nōs | cōnspicārēmur |
| vōs | cōnspicārēminī |
| eī / eae / ea | cōnspicārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | cōnspicāre |
| vōs | cōnspicāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | cōnspicātor |
| is / ea / id | cōnspicātor |
| eī / eae / ea | cōnspicantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cōnspicārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cōnspicātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cōnspicātūrum esse |
Participium praesēns
| — | cōnspicāns |
Participium futūrum
| — | cōnspicātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | cōnspicandī |
Gerundium (datīvus)
| — | cōnspicandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cōnspicandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cōnspicandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | cōnspicātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | cōnspicātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | cōnspicandus |