Conjugation of consector
[kõːˈsɛk.tɔr]to hunt down or seek out (in order to destroy) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cōnsector |
| tū | cōnsectāris |
| is / ea / id | cōnsectātur |
| nōs | cōnsectāmur |
| vōs | cōnsectāminī |
| eī / eae / ea | cōnsectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cōnsectābar |
| tū | cōnsectābāris |
| is / ea / id | cōnsectābātur |
| nōs | cōnsectābāmur |
| vōs | cōnsectābāminī |
| eī / eae / ea | cōnsectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | cōnsectābor |
| tū | cōnsectāberis |
| is / ea / id | cōnsectābitur |
| nōs | cōnsectābimur |
| vōs | cōnsectābiminī |
| eī / eae / ea | cōnsectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cōnsecter |
| tū | cōnsectēris |
| is / ea / id | cōnsectētur |
| nōs | cōnsectēmur |
| vōs | cōnsectēminī |
| eī / eae / ea | cōnsectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cōnsectārer |
| tū | cōnsectārēris |
| is / ea / id | cōnsectārētur |
| nōs | cōnsectārēmur |
| vōs | cōnsectārēminī |
| eī / eae / ea | cōnsectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | cōnsectāre |
| vōs | cōnsectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | cōnsectātor |
| is / ea / id | cōnsectātor |
| eī / eae / ea | cōnsectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cōnsectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cōnsectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cōnsectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | cōnsectāns |
Participium futūrum
| — | cōnsectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | cōnsectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | cōnsectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cōnsectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cōnsectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | cōnsectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | cōnsectātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | cōnsectandus |