Conjugation of conquesto
[kɔŋˈkʷɛs.toː]to obtain other than by inheritance; buy, purchase, exchange Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | conquestō |
| tū | conquestās |
| is / ea / id | conquestat |
| nōs | conquestāmus |
| vōs | conquestātis |
| eī / eae / ea | conquestant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conquestābam |
| tū | conquestābās |
| is / ea / id | conquestābat |
| nōs | conquestābāmus |
| vōs | conquestābātis |
| eī / eae / ea | conquestābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | conquestābō |
| tū | conquestābis |
| is / ea / id | conquestābit |
| nōs | conquestābimus |
| vōs | conquestābitis |
| eī / eae / ea | conquestābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | conquestāvī |
| tū | conquestāvistī |
| is / ea / id | conquestāvit |
| nōs | conquestāvimus |
| vōs | conquestāvistis |
| eī / eae / ea | conquestāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | conquestāveram |
| tū | conquestāverās |
| is / ea / id | conquestāverat |
| nōs | conquestāverāmus |
| vōs | conquestāverātis |
| eī / eae / ea | conquestāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | conquestāverō |
| tū | conquestāveris |
| is / ea / id | conquestāverit |
| nōs | conquestāverimus |
| vōs | conquestāveritis |
| eī / eae / ea | conquestāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | conquestem |
| tū | conquestēs |
| is / ea / id | conquestet |
| nōs | conquestēmus |
| vōs | conquestētis |
| eī / eae / ea | conquestent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conquestārem |
| tū | conquestārēs |
| is / ea / id | conquestāret |
| nōs | conquestārēmus |
| vōs | conquestārētis |
| eī / eae / ea | conquestārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | conquestāverim |
| tū | conquestāverīs |
| is / ea / id | conquestāverit |
| nōs | conquestāverīmus |
| vōs | conquestāverītis |
| eī / eae / ea | conquestāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | conquestāvissem |
| tū | conquestāvissēs |
| is / ea / id | conquestāvisset |
| nōs | conquestāvissēmus |
| vōs | conquestāvissētis |
| eī / eae / ea | conquestāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | conquestā |
| vōs | conquestāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | conquestātō |
| is / ea / id | conquestātō |
| vōs | conquestātōte |
| eī / eae / ea | conquestantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conquestāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | conquestāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | conquestātūrum esse |
Participium praesēns
| — | conquestāns |
Participium futūrum
| — | conquestātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | conquestandī |
Gerundium (datīvus)
| — | conquestandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | conquestandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | conquestandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | conquestātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | conquestātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | conquestor |
| tū | conquestāris |
| is / ea / id | conquestātur |
| nōs | conquestāmur |
| vōs | conquestāminī |
| eī / eae / ea | conquestantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conquestābar |
| tū | conquestābāris |
| is / ea / id | conquestābātur |
| nōs | conquestābāmur |
| vōs | conquestābāminī |
| eī / eae / ea | conquestābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | conquestābor |
| tū | conquestāberis |
| is / ea / id | conquestābitur |
| nōs | conquestābimur |
| vōs | conquestābiminī |
| eī / eae / ea | conquestābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | conquester |
| tū | conquestēris |
| is / ea / id | conquestētur |
| nōs | conquestēmur |
| vōs | conquestēminī |
| eī / eae / ea | conquestentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conquestārer |
| tū | conquestārēris |
| is / ea / id | conquestārētur |
| nōs | conquestārēmur |
| vōs | conquestārēminī |
| eī / eae / ea | conquestārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | conquestāre |
| vōs | conquestāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | conquestātor |
| is / ea / id | conquestātor |
| eī / eae / ea | conquestantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conquestārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | conquestātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | conquestātum īrī |
Participium perfectum
| — | conquestātus |
Participium futūrum
| — | conquestandus |