Conjugation of conqueror
[ˈkɔŋ.kʷɛ.rɔr]to complain, bewail, lament, deplore Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | conqueror |
| tū | conquereris |
| is / ea / id | conqueritur |
| nōs | conquerimur |
| vōs | conqueriminī |
| eī / eae / ea | conqueruntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conquerēbar |
| tū | conquerēbāris |
| is / ea / id | conquerēbātur |
| nōs | conquerēbāmur |
| vōs | conquerēbāminī |
| eī / eae / ea | conquerēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | conquerar |
| tū | conquerēris |
| is / ea / id | conquerētur |
| nōs | conquerēmur |
| vōs | conquerēminī |
| eī / eae / ea | conquerentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | conquerar |
| tū | conquerāris |
| is / ea / id | conquerātur |
| nōs | conquerāmur |
| vōs | conquerāminī |
| eī / eae / ea | conquerantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conquererer |
| tū | conquererēris |
| is / ea / id | conquererētur |
| nōs | conquererēmur |
| vōs | conquererēminī |
| eī / eae / ea | conquererentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | conquerere |
| vōs | conqueriminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | conqueritor |
| is / ea / id | conqueritor |
| eī / eae / ea | conqueruntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conquerī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | conquestum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | conquestūrum esse |
Participium praesēns
| — | conquerēns |
Participium futūrum
| — | conquestūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | conquerendī |
Gerundium (datīvus)
| — | conquerendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | conquerendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | conquerendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | conquestum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | conquestū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | conquerendus |