Conjugation of conquiro
[kɔŋˈkʷiː.roː]to seek for, hunt up, search out eagerly or carefully, go in quest of Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | conquīrō |
| tū | conquīris |
| is / ea / id | conquīrit |
| nōs | conquīrimus |
| vōs | conquīritis |
| eī / eae / ea | conquīrunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conquīrēbam |
| tū | conquīrēbās |
| is / ea / id | conquīrēbat |
| nōs | conquīrēbāmus |
| vōs | conquīrēbātis |
| eī / eae / ea | conquīrēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | conquīram |
| tū | conquīrēs |
| is / ea / id | conquīret |
| nōs | conquīrēmus |
| vōs | conquīrētis |
| eī / eae / ea | conquīrent |
Indicātīvus perfectum
| ego | conquīsīvī |
| tū | conquīsīvistī |
| is / ea / id | conquīsīvit |
| nōs | conquīsīvimus |
| vōs | conquīsīvistis |
| eī / eae / ea | conquīsīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | conquīsīveram |
| tū | conquīsīverās |
| is / ea / id | conquīsīverat |
| nōs | conquīsīverāmus |
| vōs | conquīsīverātis |
| eī / eae / ea | conquīsīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | conquīsīverō |
| tū | conquīsīveris |
| is / ea / id | conquīsīverit |
| nōs | conquīsīverimus |
| vōs | conquīsīveritis |
| eī / eae / ea | conquīsīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | conquīram |
| tū | conquīrās |
| is / ea / id | conquīrat |
| nōs | conquīrāmus |
| vōs | conquīrātis |
| eī / eae / ea | conquīrant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conquīrerem |
| tū | conquīrerēs |
| is / ea / id | conquīreret |
| nōs | conquīrerēmus |
| vōs | conquīrerētis |
| eī / eae / ea | conquīrerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | conquīsīverim |
| tū | conquīsīverīs |
| is / ea / id | conquīsīverit |
| nōs | conquīsīverīmus |
| vōs | conquīsīverītis |
| eī / eae / ea | conquīsīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | conquīsīvissem |
| tū | conquīsīvissēs |
| is / ea / id | conquīsīvisset |
| nōs | conquīsīvissēmus |
| vōs | conquīsīvissētis |
| eī / eae / ea | conquīsīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | conquīre |
| vōs | conquīrite |
Imperātīvus futūrum
| tū | conquīritō |
| is / ea / id | conquīritō |
| vōs | conquīritōte |
| eī / eae / ea | conquīruntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conquīrere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | conquīsīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | conquīsītūrum esse |
Participium praesēns
| — | conquīrēns |
Participium futūrum
| — | conquīsītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | conquīrendī |
Gerundium (datīvus)
| — | conquīrendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | conquīrendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | conquīrendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | conquīsītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | conquīsītū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | conquīror |
| tū | conquīreris |
| is / ea / id | conquīritur |
| nōs | conquīrimur |
| vōs | conquīriminī |
| eī / eae / ea | conquīruntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conquīrēbar |
| tū | conquīrēbāris |
| is / ea / id | conquīrēbātur |
| nōs | conquīrēbāmur |
| vōs | conquīrēbāminī |
| eī / eae / ea | conquīrēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | conquīrar |
| tū | conquīrēris |
| is / ea / id | conquīrētur |
| nōs | conquīrēmur |
| vōs | conquīrēminī |
| eī / eae / ea | conquīrentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | conquīrar |
| tū | conquīrāris |
| is / ea / id | conquīrātur |
| nōs | conquīrāmur |
| vōs | conquīrāminī |
| eī / eae / ea | conquīrantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conquīrerer |
| tū | conquīrerēris |
| is / ea / id | conquīrerētur |
| nōs | conquīrerēmur |
| vōs | conquīrerēminī |
| eī / eae / ea | conquīrerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | conquīrere |
| vōs | conquīriminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | conquīritor |
| is / ea / id | conquīritor |
| eī / eae / ea | conquīruntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conquīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | conquīsītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | conquīsītum īrī |
Participium perfectum
| — | conquīsītus |
Participium futūrum
| — | conquīrendus |