HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← confisco — definición

Conjugation of confisco

Regular CEFR B2
/[kõːˈfɪs.koː]/

to seize for the public treasury; to confiscate Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego cōnfiscō
cōnfiscās
is / ea / id cōnfiscat
nōs cōnfiscāmus
vōs cōnfiscātis
eī / eae / ea cōnfiscant
Indicātīvus imperfectum
ego cōnfiscābam
cōnfiscābās
is / ea / id cōnfiscābat
nōs cōnfiscābāmus
vōs cōnfiscābātis
eī / eae / ea cōnfiscābant
Indicātīvus futūrum
ego cōnfiscābō
cōnfiscābis
is / ea / id cōnfiscābit
nōs cōnfiscābimus
vōs cōnfiscābitis
eī / eae / ea cōnfiscābunt
Indicātīvus perfectum
ego cōnfiscāvī
cōnfiscāvistī
is / ea / id cōnfiscāvit
nōs cōnfiscāvimus
vōs cōnfiscāvistis
eī / eae / ea cōnfiscāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego cōnfiscāveram
cōnfiscāverās
is / ea / id cōnfiscāverat
nōs cōnfiscāverāmus
vōs cōnfiscāverātis
eī / eae / ea cōnfiscāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego cōnfiscāverō
cōnfiscāveris
is / ea / id cōnfiscāverit
nōs cōnfiscāverimus
vōs cōnfiscāveritis
eī / eae / ea cōnfiscāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego cōnfiscem
cōnfiscēs
is / ea / id cōnfiscet
nōs cōnfiscēmus
vōs cōnfiscētis
eī / eae / ea cōnfiscent
Coniūnctīvus imperfectum
ego cōnfiscārem
cōnfiscārēs
is / ea / id cōnfiscāret
nōs cōnfiscārēmus
vōs cōnfiscārētis
eī / eae / ea cōnfiscārent
Coniūnctīvus perfectum
ego cōnfiscāverim
cōnfiscāverīs
is / ea / id cōnfiscāverit
nōs cōnfiscāverīmus
vōs cōnfiscāverītis
eī / eae / ea cōnfiscāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego cōnfiscāvissem
cōnfiscāvissēs
is / ea / id cōnfiscāvisset
nōs cōnfiscāvissēmus
vōs cōnfiscāvissētis
eī / eae / ea cōnfiscāvissent
Imperātīvus praesēns
cōnfiscā
vōs cōnfiscāte
Imperātīvus futūrum
cōnfiscātō
is / ea / id cōnfiscātō
vōs cōnfiscātōte
eī / eae / ea cōnfiscantō
Īnfīnītīvus praesēns
cōnfiscāre
Īnfīnītīvus perfectum
cōnfiscāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
cōnfiscātūrum esse
Participium praesēns
cōnfiscāns
Participium futūrum
cōnfiscātūrus
Gerundium (genitīvus)
cōnfiscandī
Gerundium (datīvus)
cōnfiscandō
Gerundium (accūsātīvus)
cōnfiscandum
Gerundium (ablātīvus)
cōnfiscandō
Supīnum (accūsātīvus)
cōnfiscātum
Supīnum (ablātīvus)
cōnfiscātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego cōnfiscor
cōnfiscāris
is / ea / id cōnfiscātur
nōs cōnfiscāmur
vōs cōnfiscāminī
eī / eae / ea cōnfiscantur
Indicātīvus imperfectum
ego cōnfiscābar
cōnfiscābāris
is / ea / id cōnfiscābātur
nōs cōnfiscābāmur
vōs cōnfiscābāminī
eī / eae / ea cōnfiscābantur
Indicātīvus futūrum
ego cōnfiscābor
cōnfiscāberis
is / ea / id cōnfiscābitur
nōs cōnfiscābimur
vōs cōnfiscābiminī
eī / eae / ea cōnfiscābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego cōnfiscer
cōnfiscēris
is / ea / id cōnfiscētur
nōs cōnfiscēmur
vōs cōnfiscēminī
eī / eae / ea cōnfiscentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego cōnfiscārer
cōnfiscārēris
is / ea / id cōnfiscārētur
nōs cōnfiscārēmur
vōs cōnfiscārēminī
eī / eae / ea cōnfiscārentur
Imperātīvus praesēns
cōnfiscāre
vōs cōnfiscāminī
Imperātīvus futūrum
cōnfiscātor
is / ea / id cōnfiscātor
eī / eae / ea cōnfiscantor
Īnfīnītīvus praesēns
cōnfiscārī
Īnfīnītīvus perfectum
cōnfiscātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
cōnfiscātum īrī
Participium perfectum
cōnfiscātus
Participium futūrum
cōnfiscandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary