Conjugation of condico
[kɔnˈdiː.koː]to talk something over together, agree to/upon, concert, promise; fix, appoint Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | condīcō |
| tū | condīcis |
| is / ea / id | condīcit |
| nōs | condīcimus |
| vōs | condīcitis |
| eī / eae / ea | condīcunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | condīcēbam |
| tū | condīcēbās |
| is / ea / id | condīcēbat |
| nōs | condīcēbāmus |
| vōs | condīcēbātis |
| eī / eae / ea | condīcēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | condīcam |
| tū | condīcēs |
| is / ea / id | condīcet |
| nōs | condīcēmus |
| vōs | condīcētis |
| eī / eae / ea | condīcent |
Indicātīvus perfectum
| ego | condīxī |
| tū | condīxistī |
| is / ea / id | condīxit |
| nōs | condīximus |
| vōs | condīxistis |
| eī / eae / ea | condīxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | condīxeram |
| tū | condīxerās |
| is / ea / id | condīxerat |
| nōs | condīxerāmus |
| vōs | condīxerātis |
| eī / eae / ea | condīxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | condīxerō |
| tū | condīxeris |
| is / ea / id | condīxerit |
| nōs | condīxerimus |
| vōs | condīxeritis |
| eī / eae / ea | condīxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | condīcam |
| tū | condīcās |
| is / ea / id | condīcat |
| nōs | condīcāmus |
| vōs | condīcātis |
| eī / eae / ea | condīcant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | condīcerem |
| tū | condīcerēs |
| is / ea / id | condīceret |
| nōs | condīcerēmus |
| vōs | condīcerētis |
| eī / eae / ea | condīcerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | condīxerim |
| tū | condīxerīs |
| is / ea / id | condīxerit |
| nōs | condīxerīmus |
| vōs | condīxerītis |
| eī / eae / ea | condīxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | condīxissem |
| tū | condīxissēs |
| is / ea / id | condīxisset |
| nōs | condīxissēmus |
| vōs | condīxissētis |
| eī / eae / ea | condīxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | condīc |
| vōs | condīcite |
Imperātīvus futūrum
| tū | condīcitō |
| is / ea / id | condīcitō |
| vōs | condīcitōte |
| eī / eae / ea | condīcuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | condīcere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | condīxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | condictūrum esse |
Participium praesēns
| — | condīcēns |
Participium futūrum
| — | condictūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | condīcendī |
Gerundium (datīvus)
| — | condīcendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | condīcendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | condīcendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | condictum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | condictū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | condīcor |
| tū | condīceris |
| is / ea / id | condīcitur |
| nōs | condīcimur |
| vōs | condīciminī |
| eī / eae / ea | condīcuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | condīcēbar |
| tū | condīcēbāris |
| is / ea / id | condīcēbātur |
| nōs | condīcēbāmur |
| vōs | condīcēbāminī |
| eī / eae / ea | condīcēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | condīcar |
| tū | condīcēris |
| is / ea / id | condīcētur |
| nōs | condīcēmur |
| vōs | condīcēminī |
| eī / eae / ea | condīcentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | condīcar |
| tū | condīcāris |
| is / ea / id | condīcātur |
| nōs | condīcāmur |
| vōs | condīcāminī |
| eī / eae / ea | condīcantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | condīcerer |
| tū | condīcerēris |
| is / ea / id | condīcerētur |
| nōs | condīcerēmur |
| vōs | condīcerēminī |
| eī / eae / ea | condīcerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | condīcere |
| vōs | condīciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | condīcitor |
| is / ea / id | condīcitor |
| eī / eae / ea | condīcuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | condīcī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | condictum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | condictum īrī |
Participium perfectum
| — | condictus |
Participium futūrum
| — | condīcendus |