Conjugation of concito
[ˈkɔŋ.kɪ.toː]second/third-person singular future active imperative of conciō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | concitō |
| tū | concitās |
| is / ea / id | concitat |
| nōs | concitāmus |
| vōs | concitātis |
| eī / eae / ea | concitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | concitābam |
| tū | concitābās |
| is / ea / id | concitābat |
| nōs | concitābāmus |
| vōs | concitābātis |
| eī / eae / ea | concitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | concitābō |
| tū | concitābis |
| is / ea / id | concitābit |
| nōs | concitābimus |
| vōs | concitābitis |
| eī / eae / ea | concitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | concitāvī |
| tū | concitāvistī |
| is / ea / id | concitāvit |
| nōs | concitāvimus |
| vōs | concitāvistis |
| eī / eae / ea | concitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | concitāveram |
| tū | concitāverās |
| is / ea / id | concitāverat |
| nōs | concitāverāmus |
| vōs | concitāverātis |
| eī / eae / ea | concitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | concitāverō |
| tū | concitāveris |
| is / ea / id | concitāverit |
| nōs | concitāverimus |
| vōs | concitāveritis |
| eī / eae / ea | concitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | concitem |
| tū | concitēs |
| is / ea / id | concitet |
| nōs | concitēmus |
| vōs | concitētis |
| eī / eae / ea | concitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | concitārem |
| tū | concitārēs |
| is / ea / id | concitāret |
| nōs | concitārēmus |
| vōs | concitārētis |
| eī / eae / ea | concitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | concitāverim |
| tū | concitāverīs |
| is / ea / id | concitāverit |
| nōs | concitāverīmus |
| vōs | concitāverītis |
| eī / eae / ea | concitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | concitāvissem |
| tū | concitāvissēs |
| is / ea / id | concitāvisset |
| nōs | concitāvissēmus |
| vōs | concitāvissētis |
| eī / eae / ea | concitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | concitā |
| vōs | concitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | concitātō |
| is / ea / id | concitātō |
| vōs | concitātōte |
| eī / eae / ea | concitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | concitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | concitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | concitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | concitāns |
Participium futūrum
| — | concitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | concitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | concitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | concitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | concitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | concitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | concitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | concitor |
| tū | concitāris |
| is / ea / id | concitātur |
| nōs | concitāmur |
| vōs | concitāminī |
| eī / eae / ea | concitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | concitābar |
| tū | concitābāris |
| is / ea / id | concitābātur |
| nōs | concitābāmur |
| vōs | concitābāminī |
| eī / eae / ea | concitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | concitābor |
| tū | concitāberis |
| is / ea / id | concitābitur |
| nōs | concitābimur |
| vōs | concitābiminī |
| eī / eae / ea | concitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | conciter |
| tū | concitēris |
| is / ea / id | concitētur |
| nōs | concitēmur |
| vōs | concitēminī |
| eī / eae / ea | concitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | concitārer |
| tū | concitārēris |
| is / ea / id | concitārētur |
| nōs | concitārēmur |
| vōs | concitārēminī |
| eī / eae / ea | concitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | concitāre |
| vōs | concitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | concitātor |
| is / ea / id | concitātor |
| eī / eae / ea | concitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | concitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | concitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | concitātum īrī |
Participium perfectum
| — | concitātus |
Participium futūrum
| — | concitandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.