Conjugation of concieo
[kɔŋˈki.e.oː]to bring, assemble or urge together, collect (by exciting or rousing) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | concieō |
| tū | conciēs |
| is / ea / id | conciet |
| nōs | conciēmus |
| vōs | conciētis |
| eī / eae / ea | concient |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conciēbam |
| tū | conciēbās |
| is / ea / id | conciēbat |
| nōs | conciēbāmus |
| vōs | conciēbātis |
| eī / eae / ea | conciēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | conciēbō |
| tū | conciēbis |
| is / ea / id | conciēbit |
| nōs | conciēbimus |
| vōs | conciēbitis |
| eī / eae / ea | conciēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | concīvī |
| tū | concīvistī |
| is / ea / id | concīvit |
| nōs | concīvimus |
| vōs | concīvistis |
| eī / eae / ea | concīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | concīveram |
| tū | concīverās |
| is / ea / id | concīverat |
| nōs | concīverāmus |
| vōs | concīverātis |
| eī / eae / ea | concīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | concīverō |
| tū | concīveris |
| is / ea / id | concīverit |
| nōs | concīverimus |
| vōs | concīveritis |
| eī / eae / ea | concīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | concieam |
| tū | concieās |
| is / ea / id | concieat |
| nōs | concieāmus |
| vōs | concieātis |
| eī / eae / ea | concieant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conciērem |
| tū | conciērēs |
| is / ea / id | conciēret |
| nōs | conciērēmus |
| vōs | conciērētis |
| eī / eae / ea | conciērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | concīverim |
| tū | concīverīs |
| is / ea / id | concīverit |
| nōs | concīverīmus |
| vōs | concīverītis |
| eī / eae / ea | concīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | concīvissem |
| tū | concīvissēs |
| is / ea / id | concīvisset |
| nōs | concīvissēmus |
| vōs | concīvissētis |
| eī / eae / ea | concīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | conciē |
| vōs | conciēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | conciētō |
| is / ea / id | conciētō |
| vōs | conciētōte |
| eī / eae / ea | concientō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conciēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | concīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | concitūrum esse |
Participium praesēns
| — | conciēns |
Participium futūrum
| — | concitūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | conciendī |
Gerundium (datīvus)
| — | conciendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | conciendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | conciendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | concitum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | concitū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | concieor |
| tū | conciēris |
| is / ea / id | conciētur |
| nōs | conciēmur |
| vōs | conciēminī |
| eī / eae / ea | concientur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | conciēbar |
| tū | conciēbāris |
| is / ea / id | conciēbātur |
| nōs | conciēbāmur |
| vōs | conciēbāminī |
| eī / eae / ea | conciēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | conciēbor |
| tū | conciēberis |
| is / ea / id | conciēbitur |
| nōs | conciēbimur |
| vōs | conciēbiminī |
| eī / eae / ea | conciēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | conciear |
| tū | concieāris |
| is / ea / id | concieātur |
| nōs | concieāmur |
| vōs | concieāminī |
| eī / eae / ea | concieantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | conciērer |
| tū | conciērēris |
| is / ea / id | conciērētur |
| nōs | conciērēmur |
| vōs | conciērēminī |
| eī / eae / ea | conciērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | conciēre |
| vōs | conciēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | conciētor |
| is / ea / id | conciētor |
| eī / eae / ea | concientor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | conciērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | concitum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | concitum īrī |
Participium perfectum
| — | concitus |
Participium futūrum
| — | conciendus |