HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← concelo — definition

Conjugation of concelo

Regular CEFR B1
[kɔŋˈkeː.ɫoː]

to conceal carefully Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego concēlō
tū concēlās
is / ea / id concēlat
nōs concēlāmus
vōs concēlātis
eī / eae / ea concēlant
Indicātīvus imperfectum
ego concēlābam
tū concēlābās
is / ea / id concēlābat
nōs concēlābāmus
vōs concēlābātis
eī / eae / ea concēlābant
Indicātīvus futūrum
ego concēlābō
tū concēlābis
is / ea / id concēlābit
nōs concēlābimus
vōs concēlābitis
eī / eae / ea concēlābunt
Indicātīvus perfectum
ego concēlāvī
tū concēlāvistī
is / ea / id concēlāvit
nōs concēlāvimus
vōs concēlāvistis
eī / eae / ea concēlāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego concēlāveram
tū concēlāverās
is / ea / id concēlāverat
nōs concēlāverāmus
vōs concēlāverātis
eī / eae / ea concēlāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego concēlāverō
tū concēlāveris
is / ea / id concēlāverit
nōs concēlāverimus
vōs concēlāveritis
eī / eae / ea concēlāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego concēlem
tū concēlēs
is / ea / id concēlet
nōs concēlēmus
vōs concēlētis
eī / eae / ea concēlent
Coniūnctīvus imperfectum
ego concēlārem
tū concēlārēs
is / ea / id concēlāret
nōs concēlārēmus
vōs concēlārētis
eī / eae / ea concēlārent
Coniūnctīvus perfectum
ego concēlāverim
tū concēlāverīs
is / ea / id concēlāverit
nōs concēlāverīmus
vōs concēlāverītis
eī / eae / ea concēlāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego concēlāvissem
tū concēlāvissēs
is / ea / id concēlāvisset
nōs concēlāvissēmus
vōs concēlāvissētis
eī / eae / ea concēlāvissent
Imperātīvus praesēns
tū concēlā
vōs concēlāte
Imperātīvus futūrum
tū concēlātō
is / ea / id concēlātō
vōs concēlātōte
eī / eae / ea concēlantō
Īnfīnītīvus praesēns
— concēlāre
Īnfīnītīvus perfectum
— concēlāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
— concēlātūrum esse
Participium praesēns
— concēlāns
Participium futūrum
— concēlātūrus
Gerundium (genitīvus)
— concēlandī
Gerundium (datīvus)
— concēlandō
Gerundium (accūsātīvus)
— concēlandum
Gerundium (ablātīvus)
— concēlandō
Supīnum (accūsātīvus)
— concēlātum
Supīnum (ablātīvus)
— concēlātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego concēlor
tū concēlāris
is / ea / id concēlātur
nōs concēlāmur
vōs concēlāminī
eī / eae / ea concēlantur
Indicātīvus imperfectum
ego concēlābar
tū concēlābāris
is / ea / id concēlābātur
nōs concēlābāmur
vōs concēlābāminī
eī / eae / ea concēlābantur
Indicātīvus futūrum
ego concēlābor
tū concēlāberis
is / ea / id concēlābitur
nōs concēlābimur
vōs concēlābiminī
eī / eae / ea concēlābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego concēler
tū concēlēris
is / ea / id concēlētur
nōs concēlēmur
vōs concēlēminī
eī / eae / ea concēlentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego concēlārer
tū concēlārēris
is / ea / id concēlārētur
nōs concēlārēmur
vōs concēlārēminī
eī / eae / ea concēlārentur
Imperātīvus praesēns
tū concēlāre
vōs concēlāminī
Imperātīvus futūrum
tū concēlātor
is / ea / id concēlātor
eī / eae / ea concēlantor
Īnfīnītīvus praesēns
— concēlārī
Īnfīnītīvus perfectum
— concēlātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
— concēlātum īrī
Participium perfectum
— concēlātus
Participium futūrum
— concēlandus

Practice this verb →

More conjugations

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary