Conjugation of comprobo
/[ˈkɔm.prɔ.boː]/to prove, establish, attest, make good, show, confirm, or verify something to others as true, good, excellent, virtuous, etc. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | comprobō |
| tū | comprobās |
| is / ea / id | comprobat |
| nōs | comprobāmus |
| vōs | comprobātis |
| eī / eae / ea | comprobant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | comprobābam |
| tū | comprobābās |
| is / ea / id | comprobābat |
| nōs | comprobābāmus |
| vōs | comprobābātis |
| eī / eae / ea | comprobābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | comprobābō |
| tū | comprobābis |
| is / ea / id | comprobābit |
| nōs | comprobābimus |
| vōs | comprobābitis |
| eī / eae / ea | comprobābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | comprobāvī |
| tū | comprobāvistī |
| is / ea / id | comprobāvit |
| nōs | comprobāvimus |
| vōs | comprobāvistis |
| eī / eae / ea | comprobāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | comprobāveram |
| tū | comprobāverās |
| is / ea / id | comprobāverat |
| nōs | comprobāverāmus |
| vōs | comprobāverātis |
| eī / eae / ea | comprobāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | comprobāverō |
| tū | comprobāveris |
| is / ea / id | comprobāverit |
| nōs | comprobāverimus |
| vōs | comprobāveritis |
| eī / eae / ea | comprobāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | comprobem |
| tū | comprobēs |
| is / ea / id | comprobet |
| nōs | comprobēmus |
| vōs | comprobētis |
| eī / eae / ea | comprobent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | comprobārem |
| tū | comprobārēs |
| is / ea / id | comprobāret |
| nōs | comprobārēmus |
| vōs | comprobārētis |
| eī / eae / ea | comprobārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | comprobāverim |
| tū | comprobāverīs |
| is / ea / id | comprobāverit |
| nōs | comprobāverīmus |
| vōs | comprobāverītis |
| eī / eae / ea | comprobāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | comprobāvissem |
| tū | comprobāvissēs |
| is / ea / id | comprobāvisset |
| nōs | comprobāvissēmus |
| vōs | comprobāvissētis |
| eī / eae / ea | comprobāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | comprobā |
| vōs | comprobāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | comprobātō |
| is / ea / id | comprobātō |
| vōs | comprobātōte |
| eī / eae / ea | comprobantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | comprobāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | comprobāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | comprobātūrum esse |
Participium praesēns
| — | comprobāns |
Participium futūrum
| — | comprobātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | comprobandī |
Gerundium (datīvus)
| — | comprobandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | comprobandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | comprobandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | comprobātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | comprobātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | comprobor |
| tū | comprobāris |
| is / ea / id | comprobātur |
| nōs | comprobāmur |
| vōs | comprobāminī |
| eī / eae / ea | comprobantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | comprobābar |
| tū | comprobābāris |
| is / ea / id | comprobābātur |
| nōs | comprobābāmur |
| vōs | comprobābāminī |
| eī / eae / ea | comprobābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | comprobābor |
| tū | comprobāberis |
| is / ea / id | comprobābitur |
| nōs | comprobābimur |
| vōs | comprobābiminī |
| eī / eae / ea | comprobābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | comprober |
| tū | comprobēris |
| is / ea / id | comprobētur |
| nōs | comprobēmur |
| vōs | comprobēminī |
| eī / eae / ea | comprobentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | comprobārer |
| tū | comprobārēris |
| is / ea / id | comprobārētur |
| nōs | comprobārēmur |
| vōs | comprobārēminī |
| eī / eae / ea | comprobārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | comprobāre |
| vōs | comprobāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | comprobātor |
| is / ea / id | comprobātor |
| eī / eae / ea | comprobantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | comprobārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | comprobātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | comprobātum īrī |
Participium perfectum
| — | comprobātus |
Participium futūrum
| — | comprobandus |