Conjugation of comminor
[ˈkɔm.mɪ.nɔr]to threaten someone with something, menace Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | comminor |
| tū | commināris |
| is / ea / id | comminātur |
| nōs | commināmur |
| vōs | commināminī |
| eī / eae / ea | comminantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | comminābar |
| tū | comminābāris |
| is / ea / id | comminābātur |
| nōs | comminābāmur |
| vōs | comminābāminī |
| eī / eae / ea | comminābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | comminābor |
| tū | commināberis |
| is / ea / id | comminābitur |
| nōs | comminābimur |
| vōs | comminābiminī |
| eī / eae / ea | comminābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | comminer |
| tū | comminēris |
| is / ea / id | comminētur |
| nōs | comminēmur |
| vōs | comminēminī |
| eī / eae / ea | comminentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | comminārer |
| tū | comminārēris |
| is / ea / id | comminārētur |
| nōs | comminārēmur |
| vōs | comminārēminī |
| eī / eae / ea | comminārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | commināre |
| vōs | commināminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | comminātor |
| is / ea / id | comminātor |
| eī / eae / ea | comminantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | comminārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | comminātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | comminātūrum esse |
Participium praesēns
| — | commināns |
Participium futūrum
| — | comminātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | comminandī |
Gerundium (datīvus)
| — | comminandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | comminandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | comminandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | comminātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | comminātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | comminandus |