Conjugation of cognosco
/[kɔŋˈnoːs.koː]/to be acquainted (with someone), recognize, apprehend Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cognōscō |
| tū | cognōscis |
| is / ea / id | cognōscit |
| nōs | cognōscimus |
| vōs | cognōscitis |
| eī / eae / ea | cognōscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cognōscēbam |
| tū | cognōscēbās |
| is / ea / id | cognōscēbat |
| nōs | cognōscēbāmus |
| vōs | cognōscēbātis |
| eī / eae / ea | cognōscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | cognōscam |
| tū | cognōscēs |
| is / ea / id | cognōscet |
| nōs | cognōscēmus |
| vōs | cognōscētis |
| eī / eae / ea | cognōscent |
Indicātīvus perfectum
| ego | cognōvī |
| tū | cognōvistī |
| is / ea / id | cognōvit |
| nōs | cognōvimus |
| vōs | cognōvistis |
| eī / eae / ea | cognōvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | cognōveram |
| tū | cognōverās |
| is / ea / id | cognōverat |
| nōs | cognōverāmus |
| vōs | cognōverātis |
| eī / eae / ea | cognōverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | cognōverō |
| tū | cognōveris |
| is / ea / id | cognōverit |
| nōs | cognōverimus |
| vōs | cognōveritis |
| eī / eae / ea | cognōverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cognōscam |
| tū | cognōscās |
| is / ea / id | cognōscat |
| nōs | cognōscāmus |
| vōs | cognōscātis |
| eī / eae / ea | cognōscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cognōscerem |
| tū | cognōscerēs |
| is / ea / id | cognōsceret |
| nōs | cognōscerēmus |
| vōs | cognōscerētis |
| eī / eae / ea | cognōscerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | cognōverim |
| tū | cognōverīs |
| is / ea / id | cognōverit |
| nōs | cognōverīmus |
| vōs | cognōverītis |
| eī / eae / ea | cognōverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | cognōvissem |
| tū | cognōvissēs |
| is / ea / id | cognōvisset |
| nōs | cognōvissēmus |
| vōs | cognōvissētis |
| eī / eae / ea | cognōvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | cognōsce |
| vōs | cognōscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | cognōscitō |
| is / ea / id | cognōscitō |
| vōs | cognōscitōte |
| eī / eae / ea | cognōscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cognōscere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cognōvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cognitūrum esse |
Participium praesēns
| — | cognōscēns |
Participium futūrum
| — | cognitūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | cognōscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | cognōscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cognōscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cognōscendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | cognitum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | cognitū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cognōscor |
| tū | cognōsceris |
| is / ea / id | cognōscitur |
| nōs | cognōscimur |
| vōs | cognōsciminī |
| eī / eae / ea | cognōscuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cognōscēbar |
| tū | cognōscēbāris |
| is / ea / id | cognōscēbātur |
| nōs | cognōscēbāmur |
| vōs | cognōscēbāminī |
| eī / eae / ea | cognōscēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | cognōscar |
| tū | cognōscēris |
| is / ea / id | cognōscētur |
| nōs | cognōscēmur |
| vōs | cognōscēminī |
| eī / eae / ea | cognōscentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cognōscar |
| tū | cognōscāris |
| is / ea / id | cognōscātur |
| nōs | cognōscāmur |
| vōs | cognōscāminī |
| eī / eae / ea | cognōscantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cognōscerer |
| tū | cognōscerēris |
| is / ea / id | cognōscerētur |
| nōs | cognōscerēmur |
| vōs | cognōscerēminī |
| eī / eae / ea | cognōscerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | cognōscere |
| vōs | cognōsciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | cognōscitor |
| is / ea / id | cognōscitor |
| eī / eae / ea | cognōscuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cognōscī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cognitum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cognitum īrī |
Participium perfectum
| — | cognitus |
Participium futūrum
| — | cognōscendus |