Conjugation of clarigo
[ˈkɫaː.rɪ.ɡoː]to declare war against an enemy by means of a clarigatio ceremony Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | clārigō |
| tū | clārigās |
| is / ea / id | clārigat |
| nōs | clārigāmus |
| vōs | clārigātis |
| eī / eae / ea | clārigant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | clārigābam |
| tū | clārigābās |
| is / ea / id | clārigābat |
| nōs | clārigābāmus |
| vōs | clārigābātis |
| eī / eae / ea | clārigābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | clārigābō |
| tū | clārigābis |
| is / ea / id | clārigābit |
| nōs | clārigābimus |
| vōs | clārigābitis |
| eī / eae / ea | clārigābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | clārigem |
| tū | clārigēs |
| is / ea / id | clāriget |
| nōs | clārigēmus |
| vōs | clārigētis |
| eī / eae / ea | clārigent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | clārigārem |
| tū | clārigārēs |
| is / ea / id | clārigāret |
| nōs | clārigārēmus |
| vōs | clārigārētis |
| eī / eae / ea | clārigārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | clārigā |
| vōs | clārigāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | clārigātō |
| is / ea / id | clārigātō |
| vōs | clārigātōte |
| eī / eae / ea | clārigantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | clārigāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | clārigātūrum fuisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | clārigātūrum esse |
Participium praesēns
| — | clārigāns |
Participium futūrum
| — | clārigātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | clārigandī |
Gerundium (datīvus)
| — | clārigandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | clārigandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | clārigandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | clārigātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | clārigātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | clārigor |
| tū | clārigāris |
| is / ea / id | clārigātur |
| nōs | clārigāmur |
| vōs | clārigāminī |
| eī / eae / ea | clārigantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | clārigābar |
| tū | clārigābāris |
| is / ea / id | clārigābātur |
| nōs | clārigābāmur |
| vōs | clārigābāminī |
| eī / eae / ea | clārigābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | clārigābor |
| tū | clārigāberis |
| is / ea / id | clārigābitur |
| nōs | clārigābimur |
| vōs | clārigābiminī |
| eī / eae / ea | clārigābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | clāriger |
| tū | clārigēris |
| is / ea / id | clārigētur |
| nōs | clārigēmur |
| vōs | clārigēminī |
| eī / eae / ea | clārigentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | clārigārer |
| tū | clārigārēris |
| is / ea / id | clārigārētur |
| nōs | clārigārēmur |
| vōs | clārigārēminī |
| eī / eae / ea | clārigārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | clārigāre |
| vōs | clārigāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | clārigātor |
| is / ea / id | clārigātor |
| eī / eae / ea | clārigantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | clārigārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | clārigātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | clārigātum īrī |
Participium perfectum
| — | clārigātus |
Participium futūrum
| — | clārigandus |