Conjugation of certor
[ˈkɛr.tɔr]first-person singular present passive indicative of certō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | certor |
| tū | certāris |
| is / ea / id | certātur |
| nōs | certāmur |
| vōs | certāminī |
| eī / eae / ea | certantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | certābar |
| tū | certābāris |
| is / ea / id | certābātur |
| nōs | certābāmur |
| vōs | certābāminī |
| eī / eae / ea | certābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | certābor |
| tū | certāberis |
| is / ea / id | certābitur |
| nōs | certābimur |
| vōs | certābiminī |
| eī / eae / ea | certābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | certer |
| tū | certēris |
| is / ea / id | certētur |
| nōs | certēmur |
| vōs | certēminī |
| eī / eae / ea | certentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | certārer |
| tū | certārēris |
| is / ea / id | certārētur |
| nōs | certārēmur |
| vōs | certārēminī |
| eī / eae / ea | certārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | certāre |
| vōs | certāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | certātor |
| is / ea / id | certātor |
| eī / eae / ea | certantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | certārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | certātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | certātūrum esse |
Participium praesēns
| — | certāns |
Participium futūrum
| — | certātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | certandī |
Gerundium (datīvus)
| — | certandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | certandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | certandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | certātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | certātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | certandus |