Conjugation of conscio
[ˈkõː.ski.oː]to be conscious of, have on one's conscience Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cōnsciō |
| tū | cōnscīs |
| is / ea / id | cōnscit |
| nōs | cōnscīmus |
| vōs | cōnscītis |
| eī / eae / ea | cōnsciunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cōnsciēbam |
| tū | cōnsciēbās |
| is / ea / id | cōnsciēbat |
| nōs | cōnsciēbāmus |
| vōs | cōnsciēbātis |
| eī / eae / ea | cōnsciēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | cōnsciam |
| tū | cōnsciēs |
| is / ea / id | cōnsciet |
| nōs | cōnsciēmus |
| vōs | cōnsciētis |
| eī / eae / ea | cōnscient |
Indicātīvus perfectum
| ego | cōnscīvī |
| tū | cōnscīvistī |
| is / ea / id | cōnscīvit |
| nōs | cōnscīvimus |
| vōs | cōnscīvistis |
| eī / eae / ea | cōnscīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | cōnscīveram |
| tū | cōnscīverās |
| is / ea / id | cōnscīverat |
| nōs | cōnscīverāmus |
| vōs | cōnscīverātis |
| eī / eae / ea | cōnscīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | cōnscīverō |
| tū | cōnscīveris |
| is / ea / id | cōnscīverit |
| nōs | cōnscīverimus |
| vōs | cōnscīveritis |
| eī / eae / ea | cōnscīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cōnsciam |
| tū | cōnsciās |
| is / ea / id | cōnsciat |
| nōs | cōnsciāmus |
| vōs | cōnsciātis |
| eī / eae / ea | cōnsciant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cōnscīrem |
| tū | cōnscīrēs |
| is / ea / id | cōnscīret |
| nōs | cōnscīrēmus |
| vōs | cōnscīrētis |
| eī / eae / ea | cōnscīrent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | cōnscīverim |
| tū | cōnscīverīs |
| is / ea / id | cōnscīverit |
| nōs | cōnscīverīmus |
| vōs | cōnscīverītis |
| eī / eae / ea | cōnscīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | cōnscīvissem |
| tū | cōnscīvissēs |
| is / ea / id | cōnscīvisset |
| nōs | cōnscīvissēmus |
| vōs | cōnscīvissētis |
| eī / eae / ea | cōnscīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | cōnscī |
| vōs | cōnscīte |
Imperātīvus futūrum
| tū | cōnscītō |
| is / ea / id | cōnscītō |
| vōs | cōnscītōte |
| eī / eae / ea | cōnsciuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cōnscīre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cōnscīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cōnscītūrum esse |
Participium praesēns
| — | cōnsciēns |
Participium futūrum
| — | cōnscītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | cōnsciendī |
Gerundium (datīvus)
| — | cōnsciendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cōnsciendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cōnsciendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | cōnscītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | cōnscītū |