Conjugation of bucino
[ˈbuː.kɪ.noː]to give a signal, sound or blow a trumpet Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | būcinō |
| tū | būcinās |
| is / ea / id | būcinat |
| nōs | būcināmus |
| vōs | būcinātis |
| eī / eae / ea | būcinant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | būcinābam |
| tū | būcinābās |
| is / ea / id | būcinābat |
| nōs | būcinābāmus |
| vōs | būcinābātis |
| eī / eae / ea | būcinābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | būcinābō |
| tū | būcinābis |
| is / ea / id | būcinābit |
| nōs | būcinābimus |
| vōs | būcinābitis |
| eī / eae / ea | būcinābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | būcināvī |
| tū | būcināvistī |
| is / ea / id | būcināvit |
| nōs | būcināvimus |
| vōs | būcināvistis |
| eī / eae / ea | būcināvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | būcināveram |
| tū | būcināverās |
| is / ea / id | būcināverat |
| nōs | būcināverāmus |
| vōs | būcināverātis |
| eī / eae / ea | būcināverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | būcināverō |
| tū | būcināveris |
| is / ea / id | būcināverit |
| nōs | būcināverimus |
| vōs | būcināveritis |
| eī / eae / ea | būcināverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | būcinem |
| tū | būcinēs |
| is / ea / id | būcinet |
| nōs | būcinēmus |
| vōs | būcinētis |
| eī / eae / ea | būcinent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | būcinārem |
| tū | būcinārēs |
| is / ea / id | būcināret |
| nōs | būcinārēmus |
| vōs | būcinārētis |
| eī / eae / ea | būcinārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | būcināverim |
| tū | būcināverīs |
| is / ea / id | būcināverit |
| nōs | būcināverīmus |
| vōs | būcināverītis |
| eī / eae / ea | būcināverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | būcināvissem |
| tū | būcināvissēs |
| is / ea / id | būcināvisset |
| nōs | būcināvissēmus |
| vōs | būcināvissētis |
| eī / eae / ea | būcināvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | būcinā |
| vōs | būcināte |
Imperātīvus futūrum
| tū | būcinātō |
| is / ea / id | būcinātō |
| vōs | būcinātōte |
| eī / eae / ea | būcinantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | būcināre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | būcināvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | būcinātūrum esse |
Participium praesēns
| — | būcināns |
Participium futūrum
| — | būcinātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | būcinandī |
Gerundium (datīvus)
| — | būcinandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | būcinandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | būcinandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | būcinātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | būcinātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | būcinātur |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | būcinābātur |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | būcinābitur |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | būcinētur |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | būcinārētur |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | būcinātor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | būcinārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | būcinātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | būcinātum īrī |
Participium perfectum
| — | būcinātum |
Participium futūrum
| — | būcinandum |
Indicātīvus perfectum
| is / ea / id | būcinātum est |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | būcinātum erat |
Indicātīvus futūrum exāctum
| is / ea / id | būcinātum erit |
Coniūnctīvus perfectum
| is / ea / id | būcinātum sit |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | būcinātum esset |