Conjugation of belligeror
[bɛlˈlɪ.ɡɛ.rɔr]first-person singular present passive indicative of belligerō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | belligeror |
| tū | belligerāris |
| is / ea / id | belligerātur |
| nōs | belligerāmur |
| vōs | belligerāminī |
| eī / eae / ea | belligerantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | belligerābar |
| tū | belligerābāris |
| is / ea / id | belligerābātur |
| nōs | belligerābāmur |
| vōs | belligerābāminī |
| eī / eae / ea | belligerābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | belligerābor |
| tū | belligerāberis |
| is / ea / id | belligerābitur |
| nōs | belligerābimur |
| vōs | belligerābiminī |
| eī / eae / ea | belligerābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | belligerer |
| tū | belligerēris |
| is / ea / id | belligerētur |
| nōs | belligerēmur |
| vōs | belligerēminī |
| eī / eae / ea | belligerentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | belligerārer |
| tū | belligerārēris |
| is / ea / id | belligerārētur |
| nōs | belligerārēmur |
| vōs | belligerārēminī |
| eī / eae / ea | belligerārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | belligerāre |
| vōs | belligerāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | belligerātor |
| is / ea / id | belligerātor |
| eī / eae / ea | belligerantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | belligerārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | belligerātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | belligerātūrum esse |
Participium praesēns
| — | belligerāns |
Participium futūrum
| — | belligerātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | belligerandī |
Gerundium (datīvus)
| — | belligerandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | belligerandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | belligerandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | belligerātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | belligerātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | belligerandus |