Conjugation of aufero
[ˈau̯.fɛ.roː](effect for cause) to carry off (as the fruit or result of one's labor, exertions, errors, etc.); obtain, gain, get, receive, acquire Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | auferō |
| tū | aufers |
| is / ea / id | aufert |
| nōs | auferimus |
| vōs | aufertis |
| eī / eae / ea | auferunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | auferēbam |
| tū | auferēbās |
| is / ea / id | auferēbat |
| nōs | auferēbāmus |
| vōs | auferēbātis |
| eī / eae / ea | auferēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | auferam |
| tū | auferēs |
| is / ea / id | auferet |
| nōs | auferēmus |
| vōs | auferētis |
| eī / eae / ea | auferent |
Indicātīvus perfectum
| ego | abstulī |
| tū | abstulistī |
| is / ea / id | abstulit |
| nōs | abstulimus |
| vōs | abstulistis |
| eī / eae / ea | abstulērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | abstuleram |
| tū | abstulerās |
| is / ea / id | abstulerat |
| nōs | abstulerāmus |
| vōs | abstulerātis |
| eī / eae / ea | abstulerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | abstulerō |
| tū | abstuleris |
| is / ea / id | abstulerit |
| nōs | abstulerimus |
| vōs | abstuleritis |
| eī / eae / ea | abstulerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | auferam |
| tū | auferās |
| is / ea / id | auferat |
| nōs | auferāmus |
| vōs | auferātis |
| eī / eae / ea | auferant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | auferrem |
| tū | auferrēs |
| is / ea / id | auferret |
| nōs | auferrēmus |
| vōs | auferrētis |
| eī / eae / ea | auferrent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | abstulerim |
| tū | abstulerīs |
| is / ea / id | abstulerit |
| nōs | abstulerīmus |
| vōs | abstulerītis |
| eī / eae / ea | abstulerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | abstulissem |
| tū | abstulissēs |
| is / ea / id | abstulisset |
| nōs | abstulissēmus |
| vōs | abstulissētis |
| eī / eae / ea | abstulissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | aufer |
| vōs | auferte |
Imperātīvus futūrum
| tū | aufertō |
| is / ea / id | aufertō |
| vōs | aufertōte |
| eī / eae / ea | auferuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | auferre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abstulisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ablātūrum esse |
Participium praesēns
| — | auferēns |
Participium futūrum
| — | ablātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | auferendī |
Gerundium (datīvus)
| — | auferendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | auferendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | auferendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | ablātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | ablātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | auferor |
| tū | auferris |
| is / ea / id | aufertur |
| nōs | auferimur |
| vōs | auferiminī |
| eī / eae / ea | auferuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | auferēbar |
| tū | auferēbāris |
| is / ea / id | auferēbātur |
| nōs | auferēbāmur |
| vōs | auferēbāminī |
| eī / eae / ea | auferēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | auferar |
| tū | auferēris |
| is / ea / id | auferētur |
| nōs | auferēmur |
| vōs | auferēminī |
| eī / eae / ea | auferentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | auferar |
| tū | auferāris |
| is / ea / id | auferātur |
| nōs | auferāmur |
| vōs | auferāminī |
| eī / eae / ea | auferantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | auferrer |
| tū | auferrēris |
| is / ea / id | auferrētur |
| nōs | auferrēmur |
| vōs | auferrēminī |
| eī / eae / ea | auferrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | auferre |
| vōs | auferiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | aufertor |
| is / ea / id | aufertor |
| eī / eae / ea | auferuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | auferrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ablātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ablātum īrī |
Participium perfectum
| — | ablātus |
Participium futūrum
| — | auferendus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.