Conjugation of aucto
[ˈau̯k.toː]ablative/dative neuter/masculine singular of auctus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | auctō |
| tū | auctās |
| is / ea / id | auctat |
| nōs | auctāmus |
| vōs | auctātis |
| eī / eae / ea | auctant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | auctābam |
| tū | auctābās |
| is / ea / id | auctābat |
| nōs | auctābāmus |
| vōs | auctābātis |
| eī / eae / ea | auctābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | auctābō |
| tū | auctābis |
| is / ea / id | auctābit |
| nōs | auctābimus |
| vōs | auctābitis |
| eī / eae / ea | auctābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | auctāvī |
| tū | auctāvistī |
| is / ea / id | auctāvit |
| nōs | auctāvimus |
| vōs | auctāvistis |
| eī / eae / ea | auctāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | auctāveram |
| tū | auctāverās |
| is / ea / id | auctāverat |
| nōs | auctāverāmus |
| vōs | auctāverātis |
| eī / eae / ea | auctāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | auctāverō |
| tū | auctāveris |
| is / ea / id | auctāverit |
| nōs | auctāverimus |
| vōs | auctāveritis |
| eī / eae / ea | auctāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | auctem |
| tū | auctēs |
| is / ea / id | auctet |
| nōs | auctēmus |
| vōs | auctētis |
| eī / eae / ea | auctent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | auctārem |
| tū | auctārēs |
| is / ea / id | auctāret |
| nōs | auctārēmus |
| vōs | auctārētis |
| eī / eae / ea | auctārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | auctāverim |
| tū | auctāverīs |
| is / ea / id | auctāverit |
| nōs | auctāverīmus |
| vōs | auctāverītis |
| eī / eae / ea | auctāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | auctāvissem |
| tū | auctāvissēs |
| is / ea / id | auctāvisset |
| nōs | auctāvissēmus |
| vōs | auctāvissētis |
| eī / eae / ea | auctāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | auctā |
| vōs | auctāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | auctātō |
| is / ea / id | auctātō |
| vōs | auctātōte |
| eī / eae / ea | auctantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | auctāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | auctāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | auctātūrum esse |
Participium praesēns
| — | auctāns |
Participium futūrum
| — | auctātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | auctandī |
Gerundium (datīvus)
| — | auctandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | auctandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | auctandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | auctātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | auctātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | auctor |
| tū | auctāris |
| is / ea / id | auctātur |
| nōs | auctāmur |
| vōs | auctāminī |
| eī / eae / ea | auctantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | auctābar |
| tū | auctābāris |
| is / ea / id | auctābātur |
| nōs | auctābāmur |
| vōs | auctābāminī |
| eī / eae / ea | auctābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | auctābor |
| tū | auctāberis |
| is / ea / id | auctābitur |
| nōs | auctābimur |
| vōs | auctābiminī |
| eī / eae / ea | auctābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | aucter |
| tū | auctēris |
| is / ea / id | auctētur |
| nōs | auctēmur |
| vōs | auctēminī |
| eī / eae / ea | auctentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | auctārer |
| tū | auctārēris |
| is / ea / id | auctārētur |
| nōs | auctārēmur |
| vōs | auctārēminī |
| eī / eae / ea | auctārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | auctāre |
| vōs | auctāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | auctātor |
| is / ea / id | auctātor |
| eī / eae / ea | auctantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | auctārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | auctātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | auctātum īrī |
Participium perfectum
| — | auctātus |
Participium futūrum
| — | auctandus |