Conjugation of attrecto
[atˈtrɛk.toː]to appropriate (to oneself), lay hold of Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | attrectō |
| tū | attrectās |
| is / ea / id | attrectat |
| nōs | attrectāmus |
| vōs | attrectātis |
| eī / eae / ea | attrectant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | attrectābam |
| tū | attrectābās |
| is / ea / id | attrectābat |
| nōs | attrectābāmus |
| vōs | attrectābātis |
| eī / eae / ea | attrectābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | attrectābō |
| tū | attrectābis |
| is / ea / id | attrectābit |
| nōs | attrectābimus |
| vōs | attrectābitis |
| eī / eae / ea | attrectābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | attrectāvī |
| tū | attrectāvistī |
| is / ea / id | attrectāvit |
| nōs | attrectāvimus |
| vōs | attrectāvistis |
| eī / eae / ea | attrectāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | attrectāveram |
| tū | attrectāverās |
| is / ea / id | attrectāverat |
| nōs | attrectāverāmus |
| vōs | attrectāverātis |
| eī / eae / ea | attrectāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | attrectāverō |
| tū | attrectāveris |
| is / ea / id | attrectāverit |
| nōs | attrectāverimus |
| vōs | attrectāveritis |
| eī / eae / ea | attrectāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | attrectem |
| tū | attrectēs |
| is / ea / id | attrectet |
| nōs | attrectēmus |
| vōs | attrectētis |
| eī / eae / ea | attrectent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | attrectārem |
| tū | attrectārēs |
| is / ea / id | attrectāret |
| nōs | attrectārēmus |
| vōs | attrectārētis |
| eī / eae / ea | attrectārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | attrectāverim |
| tū | attrectāverīs |
| is / ea / id | attrectāverit |
| nōs | attrectāverīmus |
| vōs | attrectāverītis |
| eī / eae / ea | attrectāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | attrectāvissem |
| tū | attrectāvissēs |
| is / ea / id | attrectāvisset |
| nōs | attrectāvissēmus |
| vōs | attrectāvissētis |
| eī / eae / ea | attrectāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | attrectā |
| vōs | attrectāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | attrectātō |
| is / ea / id | attrectātō |
| vōs | attrectātōte |
| eī / eae / ea | attrectantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | attrectāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | attrectāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | attrectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | attrectāns |
Participium futūrum
| — | attrectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | attrectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | attrectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | attrectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | attrectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | attrectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | attrectātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | attrector |
| tū | attrectāris |
| is / ea / id | attrectātur |
| nōs | attrectāmur |
| vōs | attrectāminī |
| eī / eae / ea | attrectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | attrectābar |
| tū | attrectābāris |
| is / ea / id | attrectābātur |
| nōs | attrectābāmur |
| vōs | attrectābāminī |
| eī / eae / ea | attrectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | attrectābor |
| tū | attrectāberis |
| is / ea / id | attrectābitur |
| nōs | attrectābimur |
| vōs | attrectābiminī |
| eī / eae / ea | attrectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | attrecter |
| tū | attrectēris |
| is / ea / id | attrectētur |
| nōs | attrectēmur |
| vōs | attrectēminī |
| eī / eae / ea | attrectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | attrectārer |
| tū | attrectārēris |
| is / ea / id | attrectārētur |
| nōs | attrectārēmur |
| vōs | attrectārēminī |
| eī / eae / ea | attrectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | attrectāre |
| vōs | attrectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | attrectātor |
| is / ea / id | attrectātor |
| eī / eae / ea | attrectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | attrectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | attrectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | attrectātum īrī |
Participium perfectum
| — | attrectātus |
Participium futūrum
| — | attrectandus |