Conjugation of attamino
[atˈtaː.mɪ.noː]to dishonor, contaminate, defile, violate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | attāminō |
| tū | attāminās |
| is / ea / id | attāminat |
| nōs | attāmināmus |
| vōs | attāminātis |
| eī / eae / ea | attāminant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | attāminābam |
| tū | attāminābās |
| is / ea / id | attāminābat |
| nōs | attāminābāmus |
| vōs | attāminābātis |
| eī / eae / ea | attāminābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | attāminābō |
| tū | attāminābis |
| is / ea / id | attāminābit |
| nōs | attāminābimus |
| vōs | attāminābitis |
| eī / eae / ea | attāminābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | attāmināvī |
| tū | attāmināvistī |
| is / ea / id | attāmināvit |
| nōs | attāmināvimus |
| vōs | attāmināvistis |
| eī / eae / ea | attāmināvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | attāmināveram |
| tū | attāmināverās |
| is / ea / id | attāmināverat |
| nōs | attāmināverāmus |
| vōs | attāmināverātis |
| eī / eae / ea | attāmināverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | attāmināverō |
| tū | attāmināveris |
| is / ea / id | attāmināverit |
| nōs | attāmināverimus |
| vōs | attāmināveritis |
| eī / eae / ea | attāmināverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | attāminem |
| tū | attāminēs |
| is / ea / id | attāminet |
| nōs | attāminēmus |
| vōs | attāminētis |
| eī / eae / ea | attāminent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | attāminārem |
| tū | attāminārēs |
| is / ea / id | attāmināret |
| nōs | attāminārēmus |
| vōs | attāminārētis |
| eī / eae / ea | attāminārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | attāmināverim |
| tū | attāmināverīs |
| is / ea / id | attāmināverit |
| nōs | attāmināverīmus |
| vōs | attāmināverītis |
| eī / eae / ea | attāmināverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | attāmināvissem |
| tū | attāmināvissēs |
| is / ea / id | attāmināvisset |
| nōs | attāmināvissēmus |
| vōs | attāmināvissētis |
| eī / eae / ea | attāmināvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | attāminā |
| vōs | attāmināte |
Imperātīvus futūrum
| tū | attāminātō |
| is / ea / id | attāminātō |
| vōs | attāminātōte |
| eī / eae / ea | attāminantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | attāmināre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | attāmināvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | attāminātūrum esse |
Participium praesēns
| — | attāmināns |
Participium futūrum
| — | attāminātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | attāminandī |
Gerundium (datīvus)
| — | attāminandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | attāminandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | attāminandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | attāminātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | attāminātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | attāminor |
| tū | attāmināris |
| is / ea / id | attāminātur |
| nōs | attāmināmur |
| vōs | attāmināminī |
| eī / eae / ea | attāminantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | attāminābar |
| tū | attāminābāris |
| is / ea / id | attāminābātur |
| nōs | attāminābāmur |
| vōs | attāminābāminī |
| eī / eae / ea | attāminābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | attāminābor |
| tū | attāmināberis |
| is / ea / id | attāminābitur |
| nōs | attāminābimur |
| vōs | attāminābiminī |
| eī / eae / ea | attāminābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | attāminer |
| tū | attāminēris |
| is / ea / id | attāminētur |
| nōs | attāminēmur |
| vōs | attāminēminī |
| eī / eae / ea | attāminentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | attāminārer |
| tū | attāminārēris |
| is / ea / id | attāminārētur |
| nōs | attāminārēmur |
| vōs | attāminārēminī |
| eī / eae / ea | attāminārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | attāmināre |
| vōs | attāmināminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | attāminātor |
| is / ea / id | attāminātor |
| eī / eae / ea | attāminantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | attāminārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | attāminātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | attāminātum īrī |
Participium perfectum
| — | attāminātus |
Participium futūrum
| — | attāminandus |