Conjugation of assolo
/[ˈas.sɔ.ɫoː]/to level to the ground, destroy, raze Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | assolō |
| tū | assolās |
| is / ea / id | assolat |
| nōs | assolāmus |
| vōs | assolātis |
| eī / eae / ea | assolant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | assolābam |
| tū | assolābās |
| is / ea / id | assolābat |
| nōs | assolābāmus |
| vōs | assolābātis |
| eī / eae / ea | assolābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | assolābō |
| tū | assolābis |
| is / ea / id | assolābit |
| nōs | assolābimus |
| vōs | assolābitis |
| eī / eae / ea | assolābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | assolāvī |
| tū | assolāvistī |
| is / ea / id | assolāvit |
| nōs | assolāvimus |
| vōs | assolāvistis |
| eī / eae / ea | assolāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | assolāveram |
| tū | assolāverās |
| is / ea / id | assolāverat |
| nōs | assolāverāmus |
| vōs | assolāverātis |
| eī / eae / ea | assolāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | assolāverō |
| tū | assolāveris |
| is / ea / id | assolāverit |
| nōs | assolāverimus |
| vōs | assolāveritis |
| eī / eae / ea | assolāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | assolem |
| tū | assolēs |
| is / ea / id | assolet |
| nōs | assolēmus |
| vōs | assolētis |
| eī / eae / ea | assolent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | assolārem |
| tū | assolārēs |
| is / ea / id | assolāret |
| nōs | assolārēmus |
| vōs | assolārētis |
| eī / eae / ea | assolārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | assolāverim |
| tū | assolāverīs |
| is / ea / id | assolāverit |
| nōs | assolāverīmus |
| vōs | assolāverītis |
| eī / eae / ea | assolāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | assolāvissem |
| tū | assolāvissēs |
| is / ea / id | assolāvisset |
| nōs | assolāvissēmus |
| vōs | assolāvissētis |
| eī / eae / ea | assolāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | assolā |
| vōs | assolāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | assolātō |
| is / ea / id | assolātō |
| vōs | assolātōte |
| eī / eae / ea | assolantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | assolāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | assolāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | assolātūrum esse |
Participium praesēns
| — | assolāns |
Participium futūrum
| — | assolātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | assolandī |
Gerundium (datīvus)
| — | assolandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | assolandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | assolandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | assolātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | assolātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | assolor |
| tū | assolāris |
| is / ea / id | assolātur |
| nōs | assolāmur |
| vōs | assolāminī |
| eī / eae / ea | assolantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | assolābar |
| tū | assolābāris |
| is / ea / id | assolābātur |
| nōs | assolābāmur |
| vōs | assolābāminī |
| eī / eae / ea | assolābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | assolābor |
| tū | assolāberis |
| is / ea / id | assolābitur |
| nōs | assolābimur |
| vōs | assolābiminī |
| eī / eae / ea | assolābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | assoler |
| tū | assolēris |
| is / ea / id | assolētur |
| nōs | assolēmur |
| vōs | assolēminī |
| eī / eae / ea | assolentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | assolārer |
| tū | assolārēris |
| is / ea / id | assolārētur |
| nōs | assolārēmur |
| vōs | assolārēminī |
| eī / eae / ea | assolārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | assolāre |
| vōs | assolāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | assolātor |
| is / ea / id | assolātor |
| eī / eae / ea | assolantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | assolārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | assolātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | assolātum īrī |
Participium perfectum
| — | assolātus |
Participium futūrum
| — | assolandus |