Conjugation of assigno
[asˈsɪŋ.noː]to commit, consign or give over something to someone take care of Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | assignō |
| tū | assignās |
| is / ea / id | assignat |
| nōs | assignāmus |
| vōs | assignātis |
| eī / eae / ea | assignant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | assignābam |
| tū | assignābās |
| is / ea / id | assignābat |
| nōs | assignābāmus |
| vōs | assignābātis |
| eī / eae / ea | assignābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | assignābō |
| tū | assignābis |
| is / ea / id | assignābit |
| nōs | assignābimus |
| vōs | assignābitis |
| eī / eae / ea | assignābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | assignāvī |
| tū | assignāvistī |
| is / ea / id | assignāvit |
| nōs | assignāvimus |
| vōs | assignāvistis |
| eī / eae / ea | assignāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | assignāveram |
| tū | assignāverās |
| is / ea / id | assignāverat |
| nōs | assignāverāmus |
| vōs | assignāverātis |
| eī / eae / ea | assignāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | assignāverō |
| tū | assignāveris |
| is / ea / id | assignāverit |
| nōs | assignāverimus |
| vōs | assignāveritis |
| eī / eae / ea | assignāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | assignem |
| tū | assignēs |
| is / ea / id | assignet |
| nōs | assignēmus |
| vōs | assignētis |
| eī / eae / ea | assignent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | assignārem |
| tū | assignārēs |
| is / ea / id | assignāret |
| nōs | assignārēmus |
| vōs | assignārētis |
| eī / eae / ea | assignārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | assignāverim |
| tū | assignāverīs |
| is / ea / id | assignāverit |
| nōs | assignāverīmus |
| vōs | assignāverītis |
| eī / eae / ea | assignāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | assignāvissem |
| tū | assignāvissēs |
| is / ea / id | assignāvisset |
| nōs | assignāvissēmus |
| vōs | assignāvissētis |
| eī / eae / ea | assignāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | assignā |
| vōs | assignāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | assignātō |
| is / ea / id | assignātō |
| vōs | assignātōte |
| eī / eae / ea | assignantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | assignāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | assignāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | assignātūrum esse |
Participium praesēns
| — | assignāns |
Participium futūrum
| — | assignātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | assignandī |
Gerundium (datīvus)
| — | assignandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | assignandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | assignandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | assignātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | assignātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | assignor |
| tū | assignāris |
| is / ea / id | assignātur |
| nōs | assignāmur |
| vōs | assignāminī |
| eī / eae / ea | assignantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | assignābar |
| tū | assignābāris |
| is / ea / id | assignābātur |
| nōs | assignābāmur |
| vōs | assignābāminī |
| eī / eae / ea | assignābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | assignābor |
| tū | assignāberis |
| is / ea / id | assignābitur |
| nōs | assignābimur |
| vōs | assignābiminī |
| eī / eae / ea | assignābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | assigner |
| tū | assignēris |
| is / ea / id | assignētur |
| nōs | assignēmur |
| vōs | assignēminī |
| eī / eae / ea | assignentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | assignārer |
| tū | assignārēris |
| is / ea / id | assignārētur |
| nōs | assignārēmur |
| vōs | assignārēminī |
| eī / eae / ea | assignārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | assignāre |
| vōs | assignāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | assignātor |
| is / ea / id | assignātor |
| eī / eae / ea | assignantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | assignārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | assignātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | assignātum īrī |
Participium perfectum
| — | assignātus |
Participium futūrum
| — | assignandus |