HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← assigno — definición

Conjugation of assigno

Regular CEFR B1
/[asˈsɪŋ.noː]/

to commit, consign or give over something to someone take care of Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego assignō
assignās
is / ea / id assignat
nōs assignāmus
vōs assignātis
eī / eae / ea assignant
Indicātīvus imperfectum
ego assignābam
assignābās
is / ea / id assignābat
nōs assignābāmus
vōs assignābātis
eī / eae / ea assignābant
Indicātīvus futūrum
ego assignābō
assignābis
is / ea / id assignābit
nōs assignābimus
vōs assignābitis
eī / eae / ea assignābunt
Indicātīvus perfectum
ego assignāvī
assignāvistī
is / ea / id assignāvit
nōs assignāvimus
vōs assignāvistis
eī / eae / ea assignāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego assignāveram
assignāverās
is / ea / id assignāverat
nōs assignāverāmus
vōs assignāverātis
eī / eae / ea assignāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego assignāverō
assignāveris
is / ea / id assignāverit
nōs assignāverimus
vōs assignāveritis
eī / eae / ea assignāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego assignem
assignēs
is / ea / id assignet
nōs assignēmus
vōs assignētis
eī / eae / ea assignent
Coniūnctīvus imperfectum
ego assignārem
assignārēs
is / ea / id assignāret
nōs assignārēmus
vōs assignārētis
eī / eae / ea assignārent
Coniūnctīvus perfectum
ego assignāverim
assignāverīs
is / ea / id assignāverit
nōs assignāverīmus
vōs assignāverītis
eī / eae / ea assignāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego assignāvissem
assignāvissēs
is / ea / id assignāvisset
nōs assignāvissēmus
vōs assignāvissētis
eī / eae / ea assignāvissent
Imperātīvus praesēns
assignā
vōs assignāte
Imperātīvus futūrum
assignātō
is / ea / id assignātō
vōs assignātōte
eī / eae / ea assignantō
Īnfīnītīvus praesēns
assignāre
Īnfīnītīvus perfectum
assignāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
assignātūrum esse
Participium praesēns
assignāns
Participium futūrum
assignātūrus
Gerundium (genitīvus)
assignandī
Gerundium (datīvus)
assignandō
Gerundium (accūsātīvus)
assignandum
Gerundium (ablātīvus)
assignandō
Supīnum (accūsātīvus)
assignātum
Supīnum (ablātīvus)
assignātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego assignor
assignāris
is / ea / id assignātur
nōs assignāmur
vōs assignāminī
eī / eae / ea assignantur
Indicātīvus imperfectum
ego assignābar
assignābāris
is / ea / id assignābātur
nōs assignābāmur
vōs assignābāminī
eī / eae / ea assignābantur
Indicātīvus futūrum
ego assignābor
assignāberis
is / ea / id assignābitur
nōs assignābimur
vōs assignābiminī
eī / eae / ea assignābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego assigner
assignēris
is / ea / id assignētur
nōs assignēmur
vōs assignēminī
eī / eae / ea assignentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego assignārer
assignārēris
is / ea / id assignārētur
nōs assignārēmur
vōs assignārēminī
eī / eae / ea assignārentur
Imperātīvus praesēns
assignāre
vōs assignāminī
Imperātīvus futūrum
assignātor
is / ea / id assignātor
eī / eae / ea assignantor
Īnfīnītīvus praesēns
assignārī
Īnfīnītīvus perfectum
assignātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
assignātum īrī
Participium perfectum
assignātus
Participium futūrum
assignandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary