Conjugation of assevero
[as.sɛˈweː.roː]to do any thing with earnestness, pursue earnestly; to be serious Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | assevērō |
| tū | assevērās |
| is / ea / id | assevērat |
| nōs | assevērāmus |
| vōs | assevērātis |
| eī / eae / ea | assevērant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | assevērābam |
| tū | assevērābās |
| is / ea / id | assevērābat |
| nōs | assevērābāmus |
| vōs | assevērābātis |
| eī / eae / ea | assevērābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | assevērābō |
| tū | assevērābis |
| is / ea / id | assevērābit |
| nōs | assevērābimus |
| vōs | assevērābitis |
| eī / eae / ea | assevērābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | assevērāvī |
| tū | assevērāvistī |
| is / ea / id | assevērāvit |
| nōs | assevērāvimus |
| vōs | assevērāvistis |
| eī / eae / ea | assevērāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | assevērāveram |
| tū | assevērāverās |
| is / ea / id | assevērāverat |
| nōs | assevērāverāmus |
| vōs | assevērāverātis |
| eī / eae / ea | assevērāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | assevērāverō |
| tū | assevērāveris |
| is / ea / id | assevērāverit |
| nōs | assevērāverimus |
| vōs | assevērāveritis |
| eī / eae / ea | assevērāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | assevērem |
| tū | assevērēs |
| is / ea / id | assevēret |
| nōs | assevērēmus |
| vōs | assevērētis |
| eī / eae / ea | assevērent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | assevērārem |
| tū | assevērārēs |
| is / ea / id | assevērāret |
| nōs | assevērārēmus |
| vōs | assevērārētis |
| eī / eae / ea | assevērārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | assevērāverim |
| tū | assevērāverīs |
| is / ea / id | assevērāverit |
| nōs | assevērāverīmus |
| vōs | assevērāverītis |
| eī / eae / ea | assevērāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | assevērāvissem |
| tū | assevērāvissēs |
| is / ea / id | assevērāvisset |
| nōs | assevērāvissēmus |
| vōs | assevērāvissētis |
| eī / eae / ea | assevērāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | assevērā |
| vōs | assevērāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | assevērātō |
| is / ea / id | assevērātō |
| vōs | assevērātōte |
| eī / eae / ea | assevērantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | assevērāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | assevērāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | assevērātūrum esse |
Participium praesēns
| — | assevērāns |
Participium futūrum
| — | assevērātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | assevērandī |
Gerundium (datīvus)
| — | assevērandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | assevērandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | assevērandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | assevērātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | assevērātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | assevēror |
| tū | assevērāris |
| is / ea / id | assevērātur |
| nōs | assevērāmur |
| vōs | assevērāminī |
| eī / eae / ea | assevērantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | assevērābar |
| tū | assevērābāris |
| is / ea / id | assevērābātur |
| nōs | assevērābāmur |
| vōs | assevērābāminī |
| eī / eae / ea | assevērābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | assevērābor |
| tū | assevērāberis |
| is / ea / id | assevērābitur |
| nōs | assevērābimur |
| vōs | assevērābiminī |
| eī / eae / ea | assevērābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | assevērer |
| tū | assevērēris |
| is / ea / id | assevērētur |
| nōs | assevērēmur |
| vōs | assevērēminī |
| eī / eae / ea | assevērentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | assevērārer |
| tū | assevērārēris |
| is / ea / id | assevērārētur |
| nōs | assevērārēmur |
| vōs | assevērārēminī |
| eī / eae / ea | assevērārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | assevērāre |
| vōs | assevērāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | assevērātor |
| is / ea / id | assevērātor |
| eī / eae / ea | assevērantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | assevērārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | assevērātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | assevērātum īrī |
Participium perfectum
| — | assevērātus |
Participium futūrum
| — | assevērandus |