Conjugation of assentior
[asˈsɛn.ti.ɔr]to agree with; assent to, approve, give assent or approval Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | assentior |
| tū | assentīris |
| is / ea / id | assentītur |
| nōs | assentīmur |
| vōs | assentīminī |
| eī / eae / ea | assentiuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | assentiēbar |
| tū | assentiēbāris |
| is / ea / id | assentiēbātur |
| nōs | assentiēbāmur |
| vōs | assentiēbāminī |
| eī / eae / ea | assentiēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | assentiar |
| tū | assentiēris |
| is / ea / id | assentiētur |
| nōs | assentiēmur |
| vōs | assentiēminī |
| eī / eae / ea | assentientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | assentiar |
| tū | assentiāris |
| is / ea / id | assentiātur |
| nōs | assentiāmur |
| vōs | assentiāminī |
| eī / eae / ea | assentiantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | assentīrer |
| tū | assentīrēris |
| is / ea / id | assentīrētur |
| nōs | assentīrēmur |
| vōs | assentīrēminī |
| eī / eae / ea | assentīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | assentīre |
| vōs | assentīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | assentītor |
| is / ea / id | assentītor |
| eī / eae / ea | assentiuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | assentīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | assēnsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | assēnsūrum esse |
Participium praesēns
| — | assentiēns |
Participium futūrum
| — | assēnsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | assentiendī |
Gerundium (datīvus)
| — | assentiendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | assentiendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | assentiendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | assēnsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | assēnsū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | assentiendus |