Conjugation of articulo
[arˈtɪ.kʊ.ɫoː]to divide into single members or joints Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | articulō |
| tū | articulās |
| is / ea / id | articulat |
| nōs | articulāmus |
| vōs | articulātis |
| eī / eae / ea | articulant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | articulābam |
| tū | articulābās |
| is / ea / id | articulābat |
| nōs | articulābāmus |
| vōs | articulābātis |
| eī / eae / ea | articulābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | articulābō |
| tū | articulābis |
| is / ea / id | articulābit |
| nōs | articulābimus |
| vōs | articulābitis |
| eī / eae / ea | articulābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | articulāvī |
| tū | articulāvistī |
| is / ea / id | articulāvit |
| nōs | articulāvimus |
| vōs | articulāvistis |
| eī / eae / ea | articulāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | articulāveram |
| tū | articulāverās |
| is / ea / id | articulāverat |
| nōs | articulāverāmus |
| vōs | articulāverātis |
| eī / eae / ea | articulāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | articulāverō |
| tū | articulāveris |
| is / ea / id | articulāverit |
| nōs | articulāverimus |
| vōs | articulāveritis |
| eī / eae / ea | articulāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | articulem |
| tū | articulēs |
| is / ea / id | articulet |
| nōs | articulēmus |
| vōs | articulētis |
| eī / eae / ea | articulent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | articulārem |
| tū | articulārēs |
| is / ea / id | articulāret |
| nōs | articulārēmus |
| vōs | articulārētis |
| eī / eae / ea | articulārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | articulāverim |
| tū | articulāverīs |
| is / ea / id | articulāverit |
| nōs | articulāverīmus |
| vōs | articulāverītis |
| eī / eae / ea | articulāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | articulāvissem |
| tū | articulāvissēs |
| is / ea / id | articulāvisset |
| nōs | articulāvissēmus |
| vōs | articulāvissētis |
| eī / eae / ea | articulāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | articulā |
| vōs | articulāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | articulātō |
| is / ea / id | articulātō |
| vōs | articulātōte |
| eī / eae / ea | articulantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | articulāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | articulāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | articulātūrum esse |
Participium praesēns
| — | articulāns |
Participium futūrum
| — | articulātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | articulandī |
Gerundium (datīvus)
| — | articulandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | articulandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | articulandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | articulātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | articulātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | articulor |
| tū | articulāris |
| is / ea / id | articulātur |
| nōs | articulāmur |
| vōs | articulāminī |
| eī / eae / ea | articulantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | articulābar |
| tū | articulābāris |
| is / ea / id | articulābātur |
| nōs | articulābāmur |
| vōs | articulābāminī |
| eī / eae / ea | articulābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | articulābor |
| tū | articulāberis |
| is / ea / id | articulābitur |
| nōs | articulābimur |
| vōs | articulābiminī |
| eī / eae / ea | articulābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | articuler |
| tū | articulēris |
| is / ea / id | articulētur |
| nōs | articulēmur |
| vōs | articulēminī |
| eī / eae / ea | articulentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | articulārer |
| tū | articulārēris |
| is / ea / id | articulārētur |
| nōs | articulārēmur |
| vōs | articulārēminī |
| eī / eae / ea | articulārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | articulāre |
| vōs | articulāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | articulātor |
| is / ea / id | articulātor |
| eī / eae / ea | articulantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | articulārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | articulātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | articulātum īrī |
Participium perfectum
| — | articulātus |
Participium futūrum
| — | articulandus |