Conjugation of arrogo
/[ˈar.rɔ.ɡoː]/to associate with someone, place by the side of someone Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | arrogō |
| tū | arrogās |
| is / ea / id | arrogat |
| nōs | arrogāmus |
| vōs | arrogātis |
| eī / eae / ea | arrogant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | arrogābam |
| tū | arrogābās |
| is / ea / id | arrogābat |
| nōs | arrogābāmus |
| vōs | arrogābātis |
| eī / eae / ea | arrogābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | arrogābō |
| tū | arrogābis |
| is / ea / id | arrogābit |
| nōs | arrogābimus |
| vōs | arrogābitis |
| eī / eae / ea | arrogābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | arrogāvī |
| tū | arrogāvistī |
| is / ea / id | arrogāvit |
| nōs | arrogāvimus |
| vōs | arrogāvistis |
| eī / eae / ea | arrogāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | arrogāveram |
| tū | arrogāverās |
| is / ea / id | arrogāverat |
| nōs | arrogāverāmus |
| vōs | arrogāverātis |
| eī / eae / ea | arrogāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | arrogāverō |
| tū | arrogāveris |
| is / ea / id | arrogāverit |
| nōs | arrogāverimus |
| vōs | arrogāveritis |
| eī / eae / ea | arrogāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | arrogem |
| tū | arrogēs |
| is / ea / id | arroget |
| nōs | arrogēmus |
| vōs | arrogētis |
| eī / eae / ea | arrogent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | arrogārem |
| tū | arrogārēs |
| is / ea / id | arrogāret |
| nōs | arrogārēmus |
| vōs | arrogārētis |
| eī / eae / ea | arrogārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | arrogāverim |
| tū | arrogāverīs |
| is / ea / id | arrogāverit |
| nōs | arrogāverīmus |
| vōs | arrogāverītis |
| eī / eae / ea | arrogāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | arrogāvissem |
| tū | arrogāvissēs |
| is / ea / id | arrogāvisset |
| nōs | arrogāvissēmus |
| vōs | arrogāvissētis |
| eī / eae / ea | arrogāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | arrogā |
| vōs | arrogāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | arrogātō |
| is / ea / id | arrogātō |
| vōs | arrogātōte |
| eī / eae / ea | arrogantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | arrogāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | arrogāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | arrogātūrum esse |
Participium praesēns
| — | arrogāns |
Participium futūrum
| — | arrogātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | arrogandī |
Gerundium (datīvus)
| — | arrogandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | arrogandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | arrogandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | arrogātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | arrogātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | arrogor |
| tū | arrogāris |
| is / ea / id | arrogātur |
| nōs | arrogāmur |
| vōs | arrogāminī |
| eī / eae / ea | arrogantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | arrogābar |
| tū | arrogābāris |
| is / ea / id | arrogābātur |
| nōs | arrogābāmur |
| vōs | arrogābāminī |
| eī / eae / ea | arrogābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | arrogābor |
| tū | arrogāberis |
| is / ea / id | arrogābitur |
| nōs | arrogābimur |
| vōs | arrogābiminī |
| eī / eae / ea | arrogābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | arroger |
| tū | arrogēris |
| is / ea / id | arrogētur |
| nōs | arrogēmur |
| vōs | arrogēminī |
| eī / eae / ea | arrogentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | arrogārer |
| tū | arrogārēris |
| is / ea / id | arrogārētur |
| nōs | arrogārēmur |
| vōs | arrogārēminī |
| eī / eae / ea | arrogārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | arrogāre |
| vōs | arrogāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | arrogātor |
| is / ea / id | arrogātor |
| eī / eae / ea | arrogantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | arrogārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | arrogātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | arrogātum īrī |
Participium perfectum
| — | arrogātus |
Participium futūrum
| — | arrogandus |