Conjugation of arguto
[arˈɡuː.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of argūtus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | argūtō |
| tū | argūtās |
| is / ea / id | argūtat |
| nōs | argūtāmus |
| vōs | argūtātis |
| eī / eae / ea | argūtant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | argūtābam |
| tū | argūtābās |
| is / ea / id | argūtābat |
| nōs | argūtābāmus |
| vōs | argūtābātis |
| eī / eae / ea | argūtābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | argūtābō |
| tū | argūtābis |
| is / ea / id | argūtābit |
| nōs | argūtābimus |
| vōs | argūtābitis |
| eī / eae / ea | argūtābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | argūtem |
| tū | argūtēs |
| is / ea / id | argūtet |
| nōs | argūtēmus |
| vōs | argūtētis |
| eī / eae / ea | argūtent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | argūtārem |
| tū | argūtārēs |
| is / ea / id | argūtāret |
| nōs | argūtārēmus |
| vōs | argūtārētis |
| eī / eae / ea | argūtārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | argūtā |
| vōs | argūtāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | argūtātō |
| is / ea / id | argūtātō |
| vōs | argūtātōte |
| eī / eae / ea | argūtantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | argūtāre |
Participium praesēns
| — | argūtāns |
Gerundium (genitīvus)
| — | argūtandī |
Gerundium (datīvus)
| — | argūtandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | argūtandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | argūtandō |