Conjugation of architector
[ar.kʰɪˈtɛk.tɔr]to devise, invent, procure, plan Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | architector |
| tū | architectāris |
| is / ea / id | architectātur |
| nōs | architectāmur |
| vōs | architectāminī |
| eī / eae / ea | architectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | architectābar |
| tū | architectābāris |
| is / ea / id | architectābātur |
| nōs | architectābāmur |
| vōs | architectābāminī |
| eī / eae / ea | architectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | architectābor |
| tū | architectāberis |
| is / ea / id | architectābitur |
| nōs | architectābimur |
| vōs | architectābiminī |
| eī / eae / ea | architectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | architecter |
| tū | architectēris |
| is / ea / id | architectētur |
| nōs | architectēmur |
| vōs | architectēminī |
| eī / eae / ea | architectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | architectārer |
| tū | architectārēris |
| is / ea / id | architectārētur |
| nōs | architectārēmur |
| vōs | architectārēminī |
| eī / eae / ea | architectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | architectāre |
| vōs | architectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | architectātor |
| is / ea / id | architectātor |
| eī / eae / ea | architectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | architectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | architectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | architectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | architectāns |
Participium futūrum
| — | architectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | architectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | architectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | architectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | architectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | architectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | architectātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | architectandus |