Conjugation of apparesco
to begin to appear Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | appārēscō |
| tū | appārēscis |
| is / ea / id | appārēscit |
| nōs | appārēscimus |
| vōs | appārēscitis |
| eī / eae / ea | appārēscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | appārēscēbam |
| tū | appārēscēbās |
| is / ea / id | appārēscēbat |
| nōs | appārēscēbāmus |
| vōs | appārēscēbātis |
| eī / eae / ea | appārēscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | appārēscam |
| tū | appārēscēs |
| is / ea / id | appārēscet |
| nōs | appārēscēmus |
| vōs | appārēscētis |
| eī / eae / ea | appārēscent |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | appārēscam |
| tū | appārēscās |
| is / ea / id | appārēscat |
| nōs | appārēscāmus |
| vōs | appārēscātis |
| eī / eae / ea | appārēscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | appārēscerem |
| tū | appārēscerēs |
| is / ea / id | appārēsceret |
| nōs | appārēscerēmus |
| vōs | appārēscerētis |
| eī / eae / ea | appārēscerent |
Imperātīvus praesēns
| tū | appārēsce |
| vōs | appārēscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | appārēscitō |
| is / ea / id | appārēscitō |
| vōs | appārēscitōte |
| eī / eae / ea | appārēscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | appārēscere |
Participium praesēns
| — | appārēscēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | appārēscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | appārēscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | appārēscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | appārēscendō |