Conjugation of appareo
[apˈpaː.re.oː]to appear as servant or aid (a lictor, scribe, etc.), attend, wait upon, serve Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | appāreō |
| tū | appārēs |
| is / ea / id | appāret |
| nōs | appārēmus |
| vōs | appārētis |
| eī / eae / ea | appārent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | appārēbam |
| tū | appārēbās |
| is / ea / id | appārēbat |
| nōs | appārēbāmus |
| vōs | appārēbātis |
| eī / eae / ea | appārēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | appārēbō |
| tū | appārēbis |
| is / ea / id | appārēbit |
| nōs | appārēbimus |
| vōs | appārēbitis |
| eī / eae / ea | appārēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | appāruī |
| tū | appāruistī |
| is / ea / id | appāruit |
| nōs | appāruimus |
| vōs | appāruistis |
| eī / eae / ea | appāruērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | appārueram |
| tū | appāruerās |
| is / ea / id | appāruerat |
| nōs | appāruerāmus |
| vōs | appāruerātis |
| eī / eae / ea | appāruerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | appāruerō |
| tū | appārueris |
| is / ea / id | appāruerit |
| nōs | appāruerimus |
| vōs | appārueritis |
| eī / eae / ea | appāruerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | appāream |
| tū | appāreās |
| is / ea / id | appāreat |
| nōs | appāreāmus |
| vōs | appāreātis |
| eī / eae / ea | appāreant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | appārērem |
| tū | appārērēs |
| is / ea / id | appārēret |
| nōs | appārērēmus |
| vōs | appārērētis |
| eī / eae / ea | appārērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | appāruerim |
| tū | appāruerīs |
| is / ea / id | appāruerit |
| nōs | appāruerīmus |
| vōs | appāruerītis |
| eī / eae / ea | appāruerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | appāruissem |
| tū | appāruissēs |
| is / ea / id | appāruisset |
| nōs | appāruissēmus |
| vōs | appāruissētis |
| eī / eae / ea | appāruissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | appārē |
| vōs | appārēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | appārētō |
| is / ea / id | appārētō |
| vōs | appārētōte |
| eī / eae / ea | appārentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | appārēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | appāruisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | appāritūrum esse |
Participium praesēns
| — | appārēns |
Participium futūrum
| — | appāritūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | appārendī |
Gerundium (datīvus)
| — | appārendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | appārendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | appārendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | appāritum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | appāritū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | appāreor |
| tū | appārēris |
| is / ea / id | appārētur |
| nōs | appārēmur |
| vōs | appārēminī |
| eī / eae / ea | appārentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | appārēbar |
| tū | appārēbāris |
| is / ea / id | appārēbātur |
| nōs | appārēbāmur |
| vōs | appārēbāminī |
| eī / eae / ea | appārēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | appārēbor |
| tū | appārēberis |
| is / ea / id | appārēbitur |
| nōs | appārēbimur |
| vōs | appārēbiminī |
| eī / eae / ea | appārēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | appārear |
| tū | appāreāris |
| is / ea / id | appāreātur |
| nōs | appāreāmur |
| vōs | appāreāminī |
| eī / eae / ea | appāreantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | appārērer |
| tū | appārērēris |
| is / ea / id | appārērētur |
| nōs | appārērēmur |
| vōs | appārērēminī |
| eī / eae / ea | appārērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | appārēre |
| vōs | appārēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | appārētor |
| is / ea / id | appārētor |
| eī / eae / ea | appārentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | appārērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | appāritum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | appāritum īrī |
Participium perfectum
| — | appāritus |
Participium futūrum
| — | appārendus |