Conjugation of apostato
[aˈpɔs.ta.toː]to forsake one's religion, apostatize Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | apostatō |
| tū | apostatās |
| is / ea / id | apostatat |
| nōs | apostatāmus |
| vōs | apostatātis |
| eī / eae / ea | apostatant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | apostatābam |
| tū | apostatābās |
| is / ea / id | apostatābat |
| nōs | apostatābāmus |
| vōs | apostatābātis |
| eī / eae / ea | apostatābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | apostatābō |
| tū | apostatābis |
| is / ea / id | apostatābit |
| nōs | apostatābimus |
| vōs | apostatābitis |
| eī / eae / ea | apostatābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | apostatāvī |
| tū | apostatāvistī |
| is / ea / id | apostatāvit |
| nōs | apostatāvimus |
| vōs | apostatāvistis |
| eī / eae / ea | apostatāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | apostatāveram |
| tū | apostatāverās |
| is / ea / id | apostatāverat |
| nōs | apostatāverāmus |
| vōs | apostatāverātis |
| eī / eae / ea | apostatāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | apostatāverō |
| tū | apostatāveris |
| is / ea / id | apostatāverit |
| nōs | apostatāverimus |
| vōs | apostatāveritis |
| eī / eae / ea | apostatāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | apostatem |
| tū | apostatēs |
| is / ea / id | apostatet |
| nōs | apostatēmus |
| vōs | apostatētis |
| eī / eae / ea | apostatent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | apostatārem |
| tū | apostatārēs |
| is / ea / id | apostatāret |
| nōs | apostatārēmus |
| vōs | apostatārētis |
| eī / eae / ea | apostatārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | apostatāverim |
| tū | apostatāverīs |
| is / ea / id | apostatāverit |
| nōs | apostatāverīmus |
| vōs | apostatāverītis |
| eī / eae / ea | apostatāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | apostatāvissem |
| tū | apostatāvissēs |
| is / ea / id | apostatāvisset |
| nōs | apostatāvissēmus |
| vōs | apostatāvissētis |
| eī / eae / ea | apostatāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | apostatā |
| vōs | apostatāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | apostatātō |
| is / ea / id | apostatātō |
| vōs | apostatātōte |
| eī / eae / ea | apostatantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | apostatāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | apostatāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | apostatātūrum esse |
Participium praesēns
| — | apostatāns |
Participium futūrum
| — | apostatātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | apostatandī |
Gerundium (datīvus)
| — | apostatandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | apostatandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | apostatandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | apostatātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | apostatātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | apostator |
| tū | apostatāris |
| is / ea / id | apostatātur |
| nōs | apostatāmur |
| vōs | apostatāminī |
| eī / eae / ea | apostatantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | apostatābar |
| tū | apostatābāris |
| is / ea / id | apostatābātur |
| nōs | apostatābāmur |
| vōs | apostatābāminī |
| eī / eae / ea | apostatābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | apostatābor |
| tū | apostatāberis |
| is / ea / id | apostatābitur |
| nōs | apostatābimur |
| vōs | apostatābiminī |
| eī / eae / ea | apostatābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | apostater |
| tū | apostatēris |
| is / ea / id | apostatētur |
| nōs | apostatēmur |
| vōs | apostatēminī |
| eī / eae / ea | apostatentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | apostatārer |
| tū | apostatārēris |
| is / ea / id | apostatārētur |
| nōs | apostatārēmur |
| vōs | apostatārēminī |
| eī / eae / ea | apostatārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | apostatāre |
| vōs | apostatāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | apostatātor |
| is / ea / id | apostatātor |
| eī / eae / ea | apostatantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | apostatārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | apostatātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | apostatātum īrī |
Participium perfectum
| — | apostatātus |
Participium futūrum
| — | apostatandus |