Conjugation of aporior
[aˈpɔ.ri.ɔr]to be in uncertainty; to doubt, vacillate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | aporior |
| tū | aporiāris |
| is / ea / id | aporiātur |
| nōs | aporiāmur |
| vōs | aporiāminī |
| eī / eae / ea | aporiantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | aporiābar |
| tū | aporiābāris |
| is / ea / id | aporiābātur |
| nōs | aporiābāmur |
| vōs | aporiābāminī |
| eī / eae / ea | aporiābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | aporiābor |
| tū | aporiāberis |
| is / ea / id | aporiābitur |
| nōs | aporiābimur |
| vōs | aporiābiminī |
| eī / eae / ea | aporiābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | aporier |
| tū | aporiēris |
| is / ea / id | aporiētur |
| nōs | aporiēmur |
| vōs | aporiēminī |
| eī / eae / ea | aporientur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | aporiārer |
| tū | aporiārēris |
| is / ea / id | aporiārētur |
| nōs | aporiārēmur |
| vōs | aporiārēminī |
| eī / eae / ea | aporiārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | aporiāre |
| vōs | aporiāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | aporiātor |
| is / ea / id | aporiātor |
| eī / eae / ea | aporiantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | aporiārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | aporiātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | aporiātūrum esse |
Participium praesēns
| — | aporiāns |
Participium futūrum
| — | aporiātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | aporiandī |
Gerundium (datīvus)
| — | aporiandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | aporiandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | aporiandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | aporiātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | aporiātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | aporiandus |