Conjugation of antecedo
[an.tɛˈkeː.doː]to distinguish oneself, to become eminent Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | antecēdō |
| tū | antecēdis |
| is / ea / id | antecēdit |
| nōs | antecēdimus |
| vōs | antecēditis |
| eī / eae / ea | antecēdunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | antecēdēbam |
| tū | antecēdēbās |
| is / ea / id | antecēdēbat |
| nōs | antecēdēbāmus |
| vōs | antecēdēbātis |
| eī / eae / ea | antecēdēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | antecēdam |
| tū | antecēdēs |
| is / ea / id | antecēdet |
| nōs | antecēdēmus |
| vōs | antecēdētis |
| eī / eae / ea | antecēdent |
Indicātīvus perfectum
| ego | antecessī |
| tū | antecessistī |
| is / ea / id | antecessit |
| nōs | antecessimus |
| vōs | antecessistis |
| eī / eae / ea | antecessērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | antecesseram |
| tū | antecesserās |
| is / ea / id | antecesserat |
| nōs | antecesserāmus |
| vōs | antecesserātis |
| eī / eae / ea | antecesserant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | antecesserō |
| tū | antecesseris |
| is / ea / id | antecesserit |
| nōs | antecesserimus |
| vōs | antecesseritis |
| eī / eae / ea | antecesserint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | antecēdam |
| tū | antecēdās |
| is / ea / id | antecēdat |
| nōs | antecēdāmus |
| vōs | antecēdātis |
| eī / eae / ea | antecēdant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | antecēderem |
| tū | antecēderēs |
| is / ea / id | antecēderet |
| nōs | antecēderēmus |
| vōs | antecēderētis |
| eī / eae / ea | antecēderent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | antecesserim |
| tū | antecesserīs |
| is / ea / id | antecesserit |
| nōs | antecesserīmus |
| vōs | antecesserītis |
| eī / eae / ea | antecesserint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | antecessissem |
| tū | antecessissēs |
| is / ea / id | antecessisset |
| nōs | antecessissēmus |
| vōs | antecessissētis |
| eī / eae / ea | antecessissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | antecēde |
| vōs | antecēdite |
Imperātīvus futūrum
| tū | antecēditō |
| is / ea / id | antecēditō |
| vōs | antecēditōte |
| eī / eae / ea | antecēduntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | antecēdere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | antecessisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | antecessūrum esse |
Participium praesēns
| — | antecēdēns |
Participium futūrum
| — | antecessūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | antecēdendī |
Gerundium (datīvus)
| — | antecēdendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | antecēdendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | antecēdendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | antecessum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | antecessū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | antecēdor |
| tū | antecēderis |
| is / ea / id | antecēditur |
| nōs | antecēdimur |
| vōs | antecēdiminī |
| eī / eae / ea | antecēduntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | antecēdēbar |
| tū | antecēdēbāris |
| is / ea / id | antecēdēbātur |
| nōs | antecēdēbāmur |
| vōs | antecēdēbāminī |
| eī / eae / ea | antecēdēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | antecēdar |
| tū | antecēdēris |
| is / ea / id | antecēdētur |
| nōs | antecēdēmur |
| vōs | antecēdēminī |
| eī / eae / ea | antecēdentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | antecēdar |
| tū | antecēdāris |
| is / ea / id | antecēdātur |
| nōs | antecēdāmur |
| vōs | antecēdāminī |
| eī / eae / ea | antecēdantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | antecēderer |
| tū | antecēderēris |
| is / ea / id | antecēderētur |
| nōs | antecēderēmur |
| vōs | antecēderēminī |
| eī / eae / ea | antecēderentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | antecēdere |
| vōs | antecēdiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | antecēditor |
| is / ea / id | antecēditor |
| eī / eae / ea | antecēduntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | antecēdī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | antecessum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | antecessum īrī |
Participium perfectum
| — | antecessus |
Participium futūrum
| — | antecēdendus |