Conjugation of animo
[ˈa.nɪ.moː]to give or bring life to; to make alive, to make or cause to live Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | animō |
| tū | animās |
| is / ea / id | animat |
| nōs | animāmus |
| vōs | animātis |
| eī / eae / ea | animant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | animābam |
| tū | animābās |
| is / ea / id | animābat |
| nōs | animābāmus |
| vōs | animābātis |
| eī / eae / ea | animābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | animābō |
| tū | animābis |
| is / ea / id | animābit |
| nōs | animābimus |
| vōs | animābitis |
| eī / eae / ea | animābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | animāvī |
| tū | animāvistī |
| is / ea / id | animāvit |
| nōs | animāvimus |
| vōs | animāvistis |
| eī / eae / ea | animāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | animāveram |
| tū | animāverās |
| is / ea / id | animāverat |
| nōs | animāverāmus |
| vōs | animāverātis |
| eī / eae / ea | animāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | animāverō |
| tū | animāveris |
| is / ea / id | animāverit |
| nōs | animāverimus |
| vōs | animāveritis |
| eī / eae / ea | animāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | animem |
| tū | animēs |
| is / ea / id | animet |
| nōs | animēmus |
| vōs | animētis |
| eī / eae / ea | animent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | animārem |
| tū | animārēs |
| is / ea / id | animāret |
| nōs | animārēmus |
| vōs | animārētis |
| eī / eae / ea | animārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | animāverim |
| tū | animāverīs |
| is / ea / id | animāverit |
| nōs | animāverīmus |
| vōs | animāverītis |
| eī / eae / ea | animāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | animāvissem |
| tū | animāvissēs |
| is / ea / id | animāvisset |
| nōs | animāvissēmus |
| vōs | animāvissētis |
| eī / eae / ea | animāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | animā |
| vōs | animāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | animātō |
| is / ea / id | animātō |
| vōs | animātōte |
| eī / eae / ea | animantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | animāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | animāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | animātūrum esse |
Participium praesēns
| — | animāns |
Participium futūrum
| — | animātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | animandī |
Gerundium (datīvus)
| — | animandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | animandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | animandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | animātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | animātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | animor |
| tū | animāris |
| is / ea / id | animātur |
| nōs | animāmur |
| vōs | animāminī |
| eī / eae / ea | animantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | animābar |
| tū | animābāris |
| is / ea / id | animābātur |
| nōs | animābāmur |
| vōs | animābāminī |
| eī / eae / ea | animābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | animābor |
| tū | animāberis |
| is / ea / id | animābitur |
| nōs | animābimur |
| vōs | animābiminī |
| eī / eae / ea | animābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | animer |
| tū | animēris |
| is / ea / id | animētur |
| nōs | animēmur |
| vōs | animēminī |
| eī / eae / ea | animentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | animārer |
| tū | animārēris |
| is / ea / id | animārētur |
| nōs | animārēmur |
| vōs | animārēminī |
| eī / eae / ea | animārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | animāre |
| vōs | animāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | animātor |
| is / ea / id | animātor |
| eī / eae / ea | animantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | animārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | animātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | animātum īrī |
Participium perfectum
| — | animātus |
Participium futūrum
| — | animandus |