Conjugation of alluctor
[alˈluːk.tɔr]to struggle with or against, wrestle Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | allū̆ctor |
| tū | allū̆ctāris |
| is / ea / id | allū̆ctātur |
| nōs | allū̆ctāmur |
| vōs | allū̆ctāminī |
| eī / eae / ea | allū̆ctantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | allū̆ctābar |
| tū | allū̆ctābāris |
| is / ea / id | allū̆ctābātur |
| nōs | allū̆ctābāmur |
| vōs | allū̆ctābāminī |
| eī / eae / ea | allū̆ctābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | allū̆ctābor |
| tū | allū̆ctāberis |
| is / ea / id | allū̆ctābitur |
| nōs | allū̆ctābimur |
| vōs | allū̆ctābiminī |
| eī / eae / ea | allū̆ctābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | allū̆cter |
| tū | allū̆ctēris |
| is / ea / id | allū̆ctētur |
| nōs | allū̆ctēmur |
| vōs | allū̆ctēminī |
| eī / eae / ea | allū̆ctentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | allū̆ctārer |
| tū | allū̆ctārēris |
| is / ea / id | allū̆ctārētur |
| nōs | allū̆ctārēmur |
| vōs | allū̆ctārēminī |
| eī / eae / ea | allū̆ctārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | allū̆ctāre |
| vōs | allū̆ctāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | allū̆ctātor |
| is / ea / id | allū̆ctātor |
| eī / eae / ea | allū̆ctantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | allū̆ctārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | allū̆ctātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | allū̆ctātūrum esse |
Participium praesēns
| — | allū̆ctāns |
Participium futūrum
| — | allū̆ctātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | allū̆ctandī |
Gerundium (datīvus)
| — | allū̆ctandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | allū̆ctandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | allū̆ctandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | allū̆ctātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | allū̆ctātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | allū̆ctandus |