Conjugation of agricolor
[aˈɡrɪ.kɔ.ɫɔr]to cultivate land, farm, pursue agriculture Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | agricolor |
| tū | agricolāris |
| is / ea / id | agricolātur |
| nōs | agricolāmur |
| vōs | agricolāminī |
| eī / eae / ea | agricolantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | agricolābar |
| tū | agricolābāris |
| is / ea / id | agricolābātur |
| nōs | agricolābāmur |
| vōs | agricolābāminī |
| eī / eae / ea | agricolābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | agricolābor |
| tū | agricolāberis |
| is / ea / id | agricolābitur |
| nōs | agricolābimur |
| vōs | agricolābiminī |
| eī / eae / ea | agricolābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | agricoler |
| tū | agricolēris |
| is / ea / id | agricolētur |
| nōs | agricolēmur |
| vōs | agricolēminī |
| eī / eae / ea | agricolentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | agricolārer |
| tū | agricolārēris |
| is / ea / id | agricolārētur |
| nōs | agricolārēmur |
| vōs | agricolārēminī |
| eī / eae / ea | agricolārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | agricolāre |
| vōs | agricolāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | agricolātor |
| is / ea / id | agricolātor |
| eī / eae / ea | agricolantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | agricolārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | agricolātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | agricolātūrum esse |
Participium praesēns
| — | agricolāns |
Participium futūrum
| — | agricolātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | agricolandī |
Gerundium (datīvus)
| — | agricolandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | agricolandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | agricolandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | agricolātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | agricolātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | agricolandus |